Sankcionēto preču saraksts nemitīgi pieaug, taču kravas automašīnu rindas, kas gaida uz Latvijas un Krievijas robežas, nesamazinās, vēstīja Latvijas Radio. Šobrīd katrā no diviem Latvijas robežšķērsošanas punktiem uz Krieviju atrodas vairāk nekā tūkstotis kravas automašīnu, kas joprojām ir atvērtas.
“Ja tagad runājam par faktisko sankciju kontroles priekšmetu, tad varu teikt, ka šogad aptuveni 25 gadījumos kriminālprocesi sankciju jomā jau ir atcelti,” sacīja muitas kontroles galvenās muitas uzrauga vietniece Irina Golubova. punkts Terehovā. “Es sāku veikt apzinātus pasākumus, lai apietu sankcijas.”
Robežkontroles punktā Terehovas Latvijas Radio viesošanās laikā rindā gaidīja 1020 kravas automašīnas.
Ir divas autostāvvietas, katrā ir vietas 200 kravas automašīnām, bet daži spēkrati savu kārtu gaida arī šosejas malā. Stāvot rindā, autovadītāji paņem biļeti un aptuveni zina, cik ilgi būs jāgaida, tāpēc bieži vien atstāj savu kravu turpat uz robežas un atgriežas pēc vairākām dienām.
Vidēji dienā robežu Krievijas virzienā šķērso aptuveni 170 kravas automašīnas. “Taču šis skaits kopš kara sākuma ir ievērojami samazinājies sankciju kontroles dēļ, un, protams, mēs tagad vairāk laika veltām dokumentu uzraudzībai, un autovadītājiem tas ir jārēķinās.”
Rindu pieauguma vai samazināšanās iemesli uz Latvijas un Krievijas robežas šobrīd nav skaidri, sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas departamenta direktora vietniece Sandra Kārkliņa Admini.
“Ja agrāk varējām prognozēt rindas, piemēram, zinājām, ka pirms jaunā gada būs milzīgas rindas un pēc jaunā gada vairs nebūs, tad tagad mums vispār nav nekādu iespējamo prognožu. ,” viņa atzina.
Šoferis vārdā Kurmanbeko no Kirgizstānas jau trīs dienas gaida, lai varētu šķērsot robežu Terehovā. Viņš lēš, ka viņam būs jāstāv vēl 8-9 dienas, kamēr kolēģis pagājušajā reizē stāvēja 15 dienas. Viņš ved no Lietuvas lietotas automašīnu detaļas, kuras, pēc viņa teiktā, iet caur Krieviju uz Kirgizstānu.
Tajā pašā dienā robežkontroles punktā Grebevā izbraukšanu uz Krieviju gaida arī 1000 kravas automašīnu. Atšķirībā no Terehovas šosejas, kas ved uz robežu, nav papildu stāvjoslas, kas nozīmē, ka preces burtiski stāv uz ceļa, un ir dienas, kad līnija stiepjas 20 km garumā.
“Mēs tikko esam ieradušies, un mums ir jāapstājas apmēram 10 dienas,” saka tālsatiksmes ceļotājs no Serbijas, kuru satikām Kārsavas pilsētā, kas atrodas netālu no robežpunkta. “Stāvām uz ceļa, ko darīt, atbraucām iedzert kafiju, nopirkt produktus un doties atpakaļ uz stāvvietu. Ir divas stāvvietas, bet tās ir pilnas.”
Par ilgām pieturām uz robežas sūdzas ne tikai tālbraucēji, bet arī vietējie iedzīvotāji, jo arī kravas automašīnu vadītāji novieto savus spēkratus pilsētā un tās apkārtnē. Tomēr lielākajai daļai no viņiem ir zināma līdzjūtība pret kravas automašīnu vadītājiem. Tiek izstrādāta elektroniskā rindu sistēma, taču tā vēl nav ieviesta.
Saskaņā ar Latvijas Bankas oktobrī publicēto makroekonomisko prognožu ziņojumu, ES valstis kopumā joprojām ik mēnesi uz Krieviju eksportē preces vairāk nekā 2 miljardu eiro vērtībā. Jautājums par robežpunktu slēgšanu ar agresorvalsti, kā to izdarīja, piemēram, Somija, šobrīd Latvijas valdības dienaskārtībā nav.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
