Vācijas valdība pirmdien mazināja šo nozīmi Krievijas prezidenta Vladimira Putina komentāri nedēļas nogalēdraudot mainīt Krievijas militāro pozīciju, ja Instalācijas Amerikas Savienotajās Valstīs Vairāk vidēja darbības rādiusa spārnotās raķetes, kas spēj pārvadāt kodolgalviņas, tuvākajos gados, kā plānots, sasniegs Vācijas teritoriju.
“Mēs neļausim sevi iebiedēt ar šādiem komentāriem,” preses konferencē Berlīnē sacīja Ārlietu ministrijas pārstāvis Sebastjans Fišers.
Atbilde tika lūgta arī valdības pārstāves vietniecei Kristiānai Hofmanei.
Viņa sacīja, ka “mēs ņēmām vērā” Putina komentārus, taču arī norādīja, ka ierosinātās izmaiņas “tikai” kalpos kā preventīvs līdzeklis, kas kļuvis nepieciešams neseno Krievijas darbību dēļ.
Viņa piebilda: “Iemesls ir tāds, ka Krievija ir mainījusi stratēģisko līdzsvaru Eiropā un apdraud Eiropu un Vāciju ar spārnotām raķetēm, un mums ir jāizveido atturēšanas spēks.”
Ko Putins teica?
Putins svētdien Sanktpēterburgā notikušajā jūras kara flotes parādē sacīja, ka gadījumā, ja ASV turpinās īstenot plānus izvietot Eiropā papildu ieročus, kas teorētiski varētu mērķēt uz Krieviju, Maskava apsvērs iespēju veikt “līdzīgus pasākumus”.
Viņš atgādināja bruņošanās sacensību 80. gadu sākumā, aukstā kara beigās, kad tika atrisināta viena no galvenajām padomju sūdzībām. Raķešu Pershing izvietošana Rietumvācijā tajā laikāPutins apgalvoja, ka ASV riskē atkārtot līdzīgu parādību.
“Ja ASV īstenos šādus plānus, mēs uzskatīsim, ka esam atbrīvoti no iepriekš noteiktā vienpusējā moratorija vidēja un maza darbības rādiusa uzbrukuma ieroču izvietošanai, ieskaitot piekrastes spēku spēju palielināšanu mūsu flotes flotē,” sacīja Putins.
Šeit Putins atsaucās uz 1987. gada Vidēja darbības rādiusa kodolspēku līguma noteikumiem. No kuras 2019. gadā izstājās ASV un pēc tam Krievija.
Abas puses vainoja viena otru līguma noteikumu pārkāpšanā.
Taču Putins arī apgalvoja, ka Krievija tik un tā ir pieturējusies pie saviem noteikumiem kopš izstāšanās no darījuma – šo vērtējumu, visticamāk, apstrīdēs ASV un Vācija – un brīdināja, ka tas varētu beigties, ja Vācijā tiks izvietoti vairāk ASV ieroču.
Šie strīdi bija sākuši veidoties jau pirms Krievijas pilnīgas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, taču kopš tā laika abu pušu tonis un steidzamība, iespējams, ir kļuvusi stingrāka.
Kādas izmaiņas ir plānotas, un vai tās ir jaunas?
Saskaņā ar Vašingtonas un Berlīnes kopīgo paziņojumu līdz 2026. gadam ASV sāks Vācijā izvietot ieročus, tostarp SM-6 raķetes, uzlabotas spārnotās raķetes Tomahawk, kurām varētu būt kodolspējas, un dažus “attīstības hiperskaņas ieročus”.
ASV un Vācija norāda, ka šis solis ir atbilde uz tādiem notikumiem kā Krievija izvieto līdzīgas raķetes “Xander” Kaļiņingradas anklāvā, kas robežojas ar Poliju un Lietuvu.
“Tas, ko mēs šobrīd plānojam, ir atbilde, lai novērstu šo ieroču izmantošanu pret Vāciju vai citiem mērķiem,” pirmdien sacīja Ārlietu ministrijas pārstāvis Sebastjans Fišers.
Vācijā jau ir vairākas amerikāņu militārās bāzes, kas ir Otrā pasaules kara un pēc tam aukstā kara mantojums.
Valstī ir oficiāli izvietotas dažādas amerikāņu raķetes, kaut arī ar mazāku darbības rādiusu.
Tas ir arī labi zināms noslēpums – lai gan oficiāli to nav atzinusi neviena valdība –, ka ASV joprojām glabā kodolieročus vienā no savām bāzēm Vācijā, kas ir samazinājums no divām vietām gados un gadu desmitos pirms 2005. gada.
Tomēr Vācijā un dažās citās Eiropas valstīs palikušo skaits ir ievērojami samazinājies, salīdzinot ar to, kāds tas bija aukstā kara kulminācijā.
msh/wmr (AFP, dpa, Reuters)
