Ukrainas spēki iespiedās, Krievijai apkopojot vairāk ugunsspēku un noalgojot augsta ranga ģenerāli kā karavadoni, pirms potenciāli izšķirošās konfrontācijas Ukrainas austrumos, kas pēc ekspertu domām varētu sākties dažu dienu laikā ar pilna mēroga ofensīvu.
Uzņēmums Maxar Technologies 10.aprīlī publicēja satelītattēlus, kuros redzams, kā Krievijas militārā karavāna stiepjas aptuveni 13 kilometrus uz dienvidiem Ukrainā uz Donbasa reģionu, Kremlim mainot savu kaujas stratēģiju.
Tiešraides informācija: Krievijas iebrukums Ukrainā
RFE/RL tiešraides instruktāža Tas sniedz jums visus galvenos notikumus saistībā ar Krievijas iebrukumu, Kijevas pretošanos, civiliedzīvotāju nožēlojamo stāvokli un rietumu reakciju.. Lai skatītu visu RFE/RL karu, noklikšķiniet šeit.
Konvojs var virzīties uz Izjumu, pilsētu Ukrainas Harkovas apgabalā, kuru kontrolē Krievijas spēki. Izyum atrodas netālu no robežas ar Doņeckas un Luhanskas apgabaliem.
Krievija pēc neveiksmēm citos valsts reģionos, tostarp Kijevā un Sumi, pārorientē savu militāro ofensīvu uz Donbasa reģionu, kurā ietilpst arī Ukrainas austrumu apgabali Luhanska un Doņecka.
Pirms gaidāmā uzbrukuma, Kremļa ekspluatācija Armijas ģenerālis Aleksandrs Dvorņikovs, kurš vada Krievijas spēkus Dienvidu militārajā apgabalā, lai vadītu karu Ukrainā.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuļeba pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Krievija gatavojas kaujai Donbasā, kas līdzinās Otrā pasaules kara kaujai ar tūkstošiem tanku, bruņumašīnu, lidmašīnu un artilēriju.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins atzina Luhanskas un Doņeckas apgabalu, kurus viņš sauca par vēsturiskajām krievu zemēm, neatkarību tikai dažas dienas pirms viņa neprovocētā iebrukuma Ukrainā 24.februārī.
Putins sākotnēji centās gāzt Ukrainas demokrātiski ievēlēto valdību kā daļu no plašākas stratēģijas Ukrainas atgriešanai Krievijas ietekmes sfērā.
Tomēr iebrukums apsīka, jo Ukrainas spēki, kurus atbalstīja Rietumu militārā palīdzība, izrādīja stingru pretestību, atvairot Krievijas uzbrukumus dažos apgabalos.
Putins tagad varētu mēģināt koncentrēt spēkus, lai pārņemtu kontroli pār Donbasu līdz maija sākumam, pirms valsts svētkiem, ar kuriem tiek svinēta uzvara pār nacistisko Vāciju Otrajā pasaules karā, uzskata ASV amatpersonas.
Analītiķi sacīja, ka viņa lēmums iecelt 60 gadus veco Dvorņikovu par jauno Ukrainas kampaņas vadītāju var būt vēl viena norāde uz to, ka Krievija plāno plaša mēroga ofensīvu austrumos.
Ģenerālim ir slikta reputācija par kara vadīšanu Sīrijā, kur Krievija bombardējusi civilās teritorijas. Putins Dvorņikovam par darbu Sīrijā piešķīra Krievijas varoņa medaļu, kas ir viens no valsts augstākajiem apbalvojumiem.
Dvorņikovs bija “tāds bende, kādu mēs redzējām pēc šādām kampaņām [in Chechnya and Syria]Ir milzīgs skaits civilo uzbrukumu, civiliedzīvotāju iznīcināšana,» intervijā CNN sacīja atvaļinātais ASV ģenerālleitnants Marks Hērtlings.
ASV nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans 10. aprīlī intervijā CNN sacīja, ka ASV turpinās piegādāt Ukrainai ieročus, lai palīdzētu tai sakaut Krievijas spēkus.
10.aprīlī Ukrainas amatpersonas apliecināja gatavību risināt sarunas par miera līgumu ar Krieviju. Kopš iebrukuma sākuma Ukraina un Krievija ir notikušas dažas sarunu kārtas, taču ar nelielu progresu.
Austrijas kanclers Karls Nehamers dodas uz Maskavu, lai 11.aprīlī tiktos ar Putinu, kas ir pirmā Krievijas līdera un viņa ES kolēģa tikšanās aci pret aci kopš iebrukuma sākuma.
Putins 12.aprīlī tiksies ar Baltkrievijas spēkavīru Aleksandru Lukašenko. Lukašenka ļāva Putinam izmantot Baltkrieviju kā tramplīnu iebrukumam Ukrainā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir atjaunojis savu aicinājumu pēc papildu ieročiem, pirms gaidāmā kauju saasināšanās valsts austrumos. Zelenskis sociālajā tīklā Twitter 10.aprīlī sacīja, ka ir telefoniski runājis ar Vācijas kancleru Olafu Šulcu, lai pārrunātu jaunu aizsardzības un finansiālo atbalstu savai valstij, kā arī papildu sankciju iespējamību pret Krieviju.
Taču prezidents arī sacīja, ka ir apņēmies panākt mieru, neskatoties uz Krievijas uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas izraisījuši sašutumu visā pasaulē.
“Mums ir jācīnās, bet mēs cīnāmies par dzīvību. Jūs nevarat cīnīties par putekļiem, kad nav nekā un nav cilvēku,” Zelenskis sacīja intervijā ziņu aģentūrai The Associated Press 9. aprīlī, dienu pēc tam, kad tika nogalināti vismaz 52 cilvēki. uzbrukumā.Krievu raķete uz dzelzceļa stacijas Kramatorskas pilsētā, pilna ar autobusiem.Civilieši cenšas aizbēgt.
Krievija dažas Ukrainas pilsētas, tostarp Mariupoli Doņeckā, ir pārsvarā padarījusi par drupām, nometot bumbas uz civiliem un militāriem objektiem.
Neviens nevēlas risināt sarunas ar cilvēku vai cilvēkiem, kuri ir spīdzinājuši šo tautu. Viss ir saprotams. Kā vīrietis un kā tēvs es to ļoti labi saprotu, sacīja Zelenskis. Bet “mēs nevēlamies zaudēt iespējas, ja tādas ir, diplomātiskam risinājumam.”
Zelenskis sacīja, ka ir pārliecināts, ka ukraiņi pieņems mieru, neskatoties uz zvērībām, ko viņi piedzīvoja nepamatotajā Krievijas karā savā valstī.
Starp šiem mokošajiem attēliem ir civiliedzīvotāju līķi, kas atrasti laukumos un ielās un aprakti masu kapos Bučas pilsētā netālu no Kijevas pēc Krievijas spēku izvešanas.
Ukrainas un Rietumu līderi apsūdz Maskavu kara noziegumos. Krievija atbildību noliedza.
Kāda Ukrainas amatpersona 10.aprīlī sacīja, ka a Masu kaps Buzovas ciemā netālu no Kijevas tika atrasti desmitiem civiliedzīvotāju līķu.
SKATĪTIES: Pašreizējā laika reportieris jautāja cilvēkiem Maskavas un Arhangeļskas ielās, ko Krievija ir sasniegusi pēc sešu nedēļu kara Ukrainā. Vairums no viņiem atkārtoja Kremļa nostāju, kā to dzird Krievijas medijos, taču daži sniedza radikāli atšķirīgas atbildes.
Ukrainas premjerministra vietniece Irina Verešuka 10.aprīlī paziņoja, ka Kijeva piekritusi izmantot deviņus humānās palīdzības koridorus, lai palīdzētu cilvēkiem izbēgt no smagajām kaujām valsts austrumos.
“Visi ceļi, kas ved uz humānās palīdzības koridoriem Luhanskas apgabalā, darbosies tik ilgi, kamēr būs okupācijas Krievijas spēku pamiers,” teikts Verešuka paziņojumā savā telegrammā.
Reģiona gubernators Serhijs Heidi telegrammā paziņoja, ka aplenktā Luhanskas apgabala iedzīvotājiem 10.aprīlī būs deviņi vilcieni, ko izmantot evakuācijai.
9.aprīlī Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons ieradās Kijevā negaidītā vizītē, lai tiktos ar Zelenski Dauningstrītā, ko sauca par “solidaritātes izrādi”, pieaugot bažām par iespējamu jaunu Krievijas ofensīvu austrumos.
Kopīgā preses konferencē stāvot blakus Zelenskim, Džonsons sacīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir “neatgriezeniski aptraipījis” viņa un Krievijas reputāciju ar Maskavas darbībām Ukrainā, tostarp nāvējošiem uzbrukumiem civiliedzīvotājiem, ko daudzi sauc par kara noziegumiem.
“Tas, ko Putins ir izdarījis tādās vietās kā Buča un Erpins, ir kara noziegumi, kas ir neatgriezeniski sabojājuši viņa un viņa valdības reputāciju,” sacīja Džonsons.
Tikšanās laikā Džonsons apņēmās nodrošināt Ukrainai papildu 120 bruņumašīnas un jaunas pretkuģu raķetes, slavējot armijas darbību Kijevā un tās civilos aizstāvjus.
Ar ziņojumiem no Associated Press, Reuters un Agence France-Presse
