Kopumā Latvijas tekošā konta deficīts 2023. gadā bija 1,6 miljardi eiro jeb 4% no IKP. Tādējādi pēc lielāka deficīta 2022. gadā tekošā konta deficīts atgriezās 2021. gadā novērotajam līmenim līdzīgā līmenī.
2023. gads Eiropai ir bijis lejupslīdes gads, kurā vairāki nozīmīgi Latvijas tirdzniecības partneri piedzīvo lejupslīdi, īpaši palēninot Vācijas ekonomiku. Arī Igaunija piedzīvo ilgstošu ekonomisko grūtību periodu, un tikpat vāja ir bijusi arī Zviedrijas un Lietuvas ekonomika. Tomēr iepriekšējā gada beigas liecināja par pozitīvāku 2024. gada perspektīvu – ceturtajā ceturksnī Latvijas ārējās tirdzniecības apjoms ceturkšņa griezumā nedaudz pieauga. Eiropa 2024. gada laikā var sagaidīt straujāku ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos, jo inflācijas savaldīšana veicinās patērētāju pirktspējas atjaunošanos, savukārt gaidāmais procentu likmju samazinājums ļaus pieaugt investīcijām, tādējādi atbalstot kopējo konsolidāciju. No ārējā pieprasījuma.
Preču eksports gadu noslēdza uz nedaudz pozitīvākas nots
Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī no Latvijas eksportēto preču vērtība pieauga pēc krituma četrus ceturkšņus pēc kārtas. Salīdzinot ar 3. ceturksni, pieauga lauksaimniecības produktu eksports, nedaudz palielinājās arī kokmateriālu eksports, un kopumā lielākās daļas preču eksports 4. ceturksnī bija vai nu stabils, vai arī neliels pieaugums.
Savukārt, salīdzinot ar 2022.gada beigām, preču eksports krities par desmito daļu divu preču grupu – minerālproduktu (nafta, gāze, elektrība) un kokamatniecības – darbības rezultātā. Metāla izstrādājumu gadījumā to noteica ievērojams cenu kritums, savukārt koksnes materiālu eksports vairāk cieta no vājā ārējā pieprasījuma ietekmes. Vienlaikus pieauga tekstilizstrādājumu un pārtikas preču (t.sk. alkohola) eksporta vērtība.
Kopumā 2023. gadā minerālprodukti veidoja pusi no preču eksporta krituma, bet koksnes izstrādājumi veidoja aptuveni trešo daļu no krituma. Lauksaimniecības produkcijas eksports kritās par desmito daļu (galvenokārt vājās graudu ražas dēļ), savukārt pieprasījums pēc mašīnām un elektroiekārtām bija stabilāks. Pieauga pārtikas un alkohola eksports, kurā joprojām dominē šo preču reeksports uz Krieviju.
Preču imports atspoguļo minerālproduktu importa kritumu
Līdzīgi kā eksportā, arī preču imports pagājušā gada beigās nedaudz pieauga; Tomēr kopējais preču importa apjoms saglabājās krietni zem 2022. gadā reģistrētā līmeņa, veidojot kritumu par aptuveni 15%. Lauvas tiesu importa vērtības kritumā veidoja minerālprodukti – aptuveni trīs ceturtdaļas krituma bija saistīts ar enerģijas importa samazināšanos. Citās preču grupās kritums bija mazāk izteikts; Savukārt importēto mašīnu, elektroiekārtu un metālu vērtība samazinājās par 10%. Vienlaikus pieauga importēto pārtikas preču vērtība.
Kopumā vērienīgais importa kritums iepriekšējā gadā bija galvenokārt uz jau minēto minerālproduktu rēķina – 2023. gada laikā energoresursu cenas atgriezās normālā līmenī, ievērojami zemākas nekā 2022. gadā. Un līdz ar tirdzniecības ierobežojumiem ar Krieviju Stājoties spēkā, pērn palēninājās arī kokmateriālu un metālu imports. Tajā pašā laikā dažādu pārtikas preču un transportlīdzekļu importa apjoms pārsniedza citu preču importa apjomu.
Tūrisms turpina augt, savukārt kravu pārvadājumu rādītāji ir vājāki
Pakalpojumu tirdzniecība 2023. gada pēdējā ceturksnī attīstījās nedaudz lēnāk nekā iepriekšējos ceturkšņos, ko galvenokārt noteica vājais autotransporta un datorpakalpojumu eksports. Tūrisma pakalpojumu eksports saruka, tuvojoties aktīvākajai tūrisma sezonai; Tomēr tūrisma aktivitāte gadu no gada turpināja pieaugt, īpaši pieaugot Latvijas tūristu skaitam uz ārzemēm. Profesionālo un vadības konsultāciju pakalpojumi, kas vēl nesen bija vieni no visstraujāk augošajiem pakalpojumiem, 2023. gada otrajā pusē piedzīvoja nedaudz straujāku gan eksporta, gan importa kritumu.
Kopumā 2023. gads pakalpojumiem nebija slikts: tūrisma nozare turpināja veiksmīgi pārvarēt sarežģītos apstākļus, pieauga gaisa transporta pakalpojumu eksports; Tomēr telekomunikāciju, datoru, informācijas un citu biznesa pakalpojumu jomā, kas iepriekšējos gados piedzīvoja strauju izaugsmi, ir vērojams neliels temps. Pasliktinoties attiecībām ar Krieviju un uzlabojoties ekonomiskajai videi Eiropā, lielāka negatīvā ietekme bija transporta pakalpojumiem pa autoceļiem, dzelzceļu un jūru.
Ārvalstu tiešās investīcijas saglabājās vidējā līmenī, neskatoties uz nelabvēlīgo investīciju vidi
2023. gada beigās ĀTI darījumu apjoms bija mazāks, nekā reģistrēts citos gada ceturkšņos. 2023. gada pēdējos mēnešos fondu aizplūde bija salīdzinoši līdzīga investīciju plūsmām. Šāda situācija radās galvenokārt parādu prēmiju kāpuma dēļ, savukārt ieguldījumi pamatkapitālā tik strauji nepieauga. Kopumā ārvalstu tiešās investīcijas pagājušā gada pēdējā ceturksnī veidoja 0,3% no IKP.
Ņemot vērā pašreizējos ģeopolitiskos un ekonomiskos apstākļus Eiropā, var vērtēt, ka 2023. gadā investīcijas Latvijas ekonomikā kopumā ir pieklājīgā līmenī, tiešo investīciju plūsmām sasniedzot 2,8% no IKP. Būtiskas investīcijas veiktas profesionālajos, zinātniskajos un tehniskajos pakalpojumos, finanšu un apdrošināšanas darbībās un ražošanā. 2023. gadā lielākā daļa lielo investīciju plūsmu bija no Zviedrijas un Igaunijas, savukārt lielākas aizplūdes bija vērstas uz Krieviju.
Šis raksts pirmo reizi tika publicēts “kopējā ekonomikaLatvijas Centrālās bankas vietne, kurā atradīsi daudz datu un analīzes.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
