245
autors Nikolass Larsensstarptautiskais baņķieris
RJaunākie dati atdzīvina cerības, ka Baltijas valstis varētu atgriezties pie zināmā mērā normālas ekonomiskās situācijas pēc tam, kad 2022. gadā tās piedzīvoja, iespējams, karstāko no visām Eiropas valstīm. Lai gan saglabājas augsta, inflācija visās trijās valstīs pirmo reizi kopš 2021. gada beigām (Igaunijā un Lietuvā) un 2022. gada sākumā (Latvijā) nokrita viencipara līmenī. Gada inflācija jūnijā bija 7,9 procenti Latvijā, 9 procenti Lietuvā un 9,2 procenti Igaunijā, salīdzinot ar maija rādītājiem attiecīgi 12,1 procenti, 11,3 procenti un 11,7 procenti. Bet vai šī iepriecinošā tendence noteikti nozīmē, ka Baltijas valstīm ekonomiskā nākotne ir gaiša?
Pagājušajā gadā trīs mazajās valstīs, kuru krasti robežojas ar Baltijas jūru, bija visaugstākie gada inflācijas rādītāji no visām ES dalībvalstīm – Latvijā vidēji 17,2 procenti, Lietuvā 18,9 procenti un Igaunijā 19,4 procenti. Savukārt trešajā ceturksnī gada cenas trijās valstīs pieauga virs 20 procentu atzīmes, Igaunijā augustā sasniedzot 24,8 procentus. Lielā mērā pateicoties karam Ukrainā, kas galu galā nesamērīgi ietekmēja trīs valstis, jo tās bija ļoti atkarīgas no pārtikas un degvielas importa, kuru cenas pēc kara sākuma dramatiski pieauga, inflācija Baltijā pieauga dramatiski.
Tā kā dabasgāzes cenas pieauga, reaģējot uz piegāžu samazināšanos no Krievijas, šīs trīs valstis cieta lielāko daļu no augstām enerģijas izmaksām, jo īpaši tāpēc, ka tās bija vienas no pirmajām, kas samazināja importu no savas stingrās sankcijas pakļautās kaimiņvalsts. “Ja joprojām ir šaubas par to, vai ir pārliecība par piegādēm no Krievijas, aktuālie notikumi skaidri parāda, ka uzticības vairs nav,” sacīja “Connexus Baltic Grid” Latvijā vadītājs Uldis Pariss. , viņš Latvijas Radio sacīja 2022. gada aprīlī. “Kopš 1. aprīļaiela Krievijas dabasgāze vairs neplūst uz Latviju, Igauniju un Lietuvu.
Tādējādi enerģijas cenas ir sākušas pieaugt līdz augstākajam līmenim visā kontinentā, sasniedzot maksimumu 2022. gada vasarā, jo globālās dabasgāzes cenas turpina pieaugt. Līdz maijam AS “Latvenergo” uzrādītās elektroenerģijas stundas cenas Baltijas valstīs bija robežās no 6,63 eiro par megavatstundu (/MWh) līdz 500,5 eiro par MWh, bet Igaunijā, Latvijā un Lietuvā cenas turpināja pieaugt, pat līdz 4000 eiro par megavatstundu. – izsolē atļautā augšējā robeža, jo piedāvājums turpināja ievērojami samazināt pieprasījumu vietējā tirgū.
Gada beigās Latvijas centrālās bankas prezidents Martis Kasačs Baltijas valstis nodēvēja par “kanārijputni ogļraktuvēs”, ņemot vērā augsto inflāciju, kas šajās valstīs bija jau gadu desmitiem. Tomēr kazahi arī atzina, ka šī pasaules daļa ne tik tālu atmiņā jau ir piedzīvojusi milzīgu cenu kāpumu, tāpēc tā, iespējams, ir vairāk pieradusi pie nesenajiem ekonomiskajiem notikumiem nekā citi Eiropas reģioni. “1992.gadā, kad bijām tikko atguvuši neatkarību, inflācija sasniedza 950 procentus,” sacīja Kazāks. Financial Times. “Tas nav kā vāciešiem, kuri paaudzēs nav redzējuši inflāciju, kas pārsniedz 10%. Mēs zinām, ka tas ir slikti, bet nav tā, ka mēs to iepriekš nebūtu redzējuši.”
Tomēr ir izrādījies neizbēgami, ka Baltijas valstu ekonomika 2022. gadā kopumā ierindosies starp visnabadzīgākajiem rādītājiem. “Lai gan reģionā reģistrēta spēcīga pēcpandēmijas atveseļošanās, ko veicināja augsti uzkrātie uzkrājumi un izdevumi par pakalpojumiem 2021. gadā un 2021. gadā, [the] “Līdz 2022. gadam tiks nopietni ietekmētas ekonomiskās sekas no kara pret Ukrainu,” 31. janvāra rakstā norādīja Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) Baltijas valstu nodaļas vadītājs Tomass Keress. Baltijas laiki. “Šobrīd reģionā vērojama ekonomiskās aktivitātes lejupslīde, ko ietekmē vēsturiski augstā inflācija, īpaši enerģijas un pārtikas cenas, vājās valūtas, ārējā pieprasījuma samazināšanās un saspringtā ģeopolitiskā situācija.”
Taču 2023. gadā līdz šim ir bijis par ko uzmundrināt, jo īpaši ar dabasgāzes cenu kritumu reģionā no augstākā līmeņa 2022. gada augusta beigās līdz divu gadu zemākajam līmenim 2023. gada jūlijā, kā arī ar lielu fiskālās politikas atbalstu. Pasākumi un subsīdijas ir palīdzējušas ģimenēm pielāgoties augstajām enerģijas izmaksām. Tādējādi patērētāju un uzņēmēju morāle šogad uzlabojās pēc tam, kad to iedragāja Ukrainas kara sekas. Eiropas Centrālās bankas noteiktais procentu likmju kāpuma temps arī 2023. gadā ir palēninājies, jo inflācija turpina pakāpeniski ierobežot, kamēr eirozonas ekonomikā tiek plānota maiga piezemēšanās. Visas trīs valdības šobrīd virzās uz priekšu ar plāniem dažādot savas enerģijas vajadzības, neņemot vērā Krievijas gāzes importu – ar investoru piedāvāto jaunu peldošo SDG termināli Latvijā un atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudas palielināšanu, galvenokārt izmantojot un palielinot investīcijas vēja un saules elektrības fermās. galvenās pieejas, kas izstrādātas, lai nodrošinātu Baltijas reģiona enerģētisko neatkarību.
Tomēr joprojām pastāv pastāvīgas problēmas, par ko liecina vairāki ekonomiskie rādītāji, kas publicēti no pirmā ceturkšņa. Piemēram, Lietuvā mazumtirdzniecības apjomi janvāra-marta periodā saruka, savukārt apstrādes rūpniecības izlaide pirmajos četros mēnešos būtiski saruka – gada tempos attiecīgi 11%, 8,2%, 14% un 5,1%. Turklāt pieaugošā inflācija turpina ietekmēt privāto patēriņu visās trijās ekonomikās, savukārt izmaksas, kas rodas, nomainot Krieviju kā galveno degvielas piegādātāju, turpmākajos mēnešos, visticamāk, ietekmēs inflācijas rādītājus.
Runājot par šī gada ekonomikas perspektīvām, Eiropas Komisija norādīja, ka sagaida, ka Latvijas sniegums būs spēcīgākais starp trim Baltijas valstu ekonomikām. “Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 1,4%, kas ir nedaudz virs ES vidējā indeksa un ar augstāku izaugsmes tempu nekā pārējās Baltijas valstīs,” norāda Eiropas Komisijas izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis. ka salīdzinājumam Lietuvas ekonomika pieaugs par 0,5% 100, bet Igaunijas ekonomika, visticamāk, piedzīvos 0,4% recesiju. “Inflācija ES un Baltijas valstīs pakāpeniski samazināsies, bet saglabāsies salīdzinoši augstā līmenī. Paredzams, ka inflācijas līmenis trijās Baltijas valstīs sasniegs 9,2%-9,3%, kas ir daudz augstāks nekā ES vidējais indekss 6,7%.
To ierosinot, ESAO gāja tālāk nekā Eiropas Komisija VienkāršiLatvijai šogad būs pozitīva ekonomiskā izaugsme starp trim Baltijas valstīm. ESAO jūnijā prognozēja, ka 2023. gadā valsts IKP pieaugs par 1,1 procentu, kam sekos 2,4 procentu pieaugums nākamgad, kas ir attiecīgi uzlabojumi salīdzinājumā ar 2022. gada novembra prognozēm par 0,2 un 2,3 procentiem. Savukārt inflācijas jomā OECD prognozē, ka šogad Latvijas PCI pieaugs par 11,2%, kas samazinās patērētāju tēriņus, bet 2024.gadā – par 4,8%, bet bezdarba līmenis saglabāsies 6,6% līmenī. gadā. .
Sagaidāms, ka Lietuvā IKP 2023. gadā paliks nemainīgs un 2024. gadā pieaugs līdz 2,6%, savukārt šogad un nākamgad inflācija būs attiecīgi 13,1% un 5,7%. “Augsta inflācija turpinās ietekmēt privāto patēriņu. Vāja globālās tirdzniecības perspektīva, nenoteiktība un ģeopolitiskā spriedze, kas ietekmē galvenos tirdzniecības partnerus, veicinās strauju eksporta palēnināšanos,” teikts OECD “Lietuvas ekonomikas perspektīvā”. “Inflācija sāks samazināties. vieglumu.” Līdz ar gāzes un naftas importa cenu kritumu. Valsts investīcijas, ko veicinās ES fondi, veicinās izaugsmi. Lietuvas bezdarba līmenis, pēc OECD aplēsēm, šogad sasniegs 7,6%, bet nākamgad samazināsies līdz 7,1%.
Runājot par Igauniju, OECD šogad prognozējusi sāpīgu IKP kritumu par 1,3%, bet nākamgad sagaida spēcīgu 3,2% atveseļošanos. Paredzams, ka 2023. un 2024. gadā patēriņa cenu pieaugums pieaugs par 9,2% un 3,4%, savukārt bezdarba līmenis samazināsies no 5,9% šogad līdz 5,7% nākamgad. “Privātais patēriņš joprojām būs vājš, jo reālie ienākumi joprojām būs pakļauti spiedienam. Paaugstinoties procentu likmēm, krītoties mājokļu cenām un vājinot investīcijas mājokļos. Spēcīgs ārējais pieprasījums veicinās sākotnējo atveseļošanos,” teikts OECD 2023. gada jūnija prognozēs par Igauniju.
Salīdzinājumam, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija paziņoja, ka tā sagaida visas eirozonas ekonomikas pieaugumu par 0,9 procentiem šogad un 1,5 procentiem 2024. gadā. Vācijā, Eiropas lielākajā ekonomikā, IKP šogad paliks nemainīgs, bet pieaugs par 1,3 procentiem. procenti nākamgad.
