Kā vēsta LTV, pirms vairāk nekā 10 gadiem tika izstrādāts projekts par kanalizācijas tīklu pārbūvi Valteru, Meložu un Asaru rajonos, taču tas tā arī netika realizēts. Šīs apkaimes plūdi skāra visvairāk. Turklāt pēdējā pusotra gada laikā nav veikti nekādi kārtējie apkopes darbi.
Jūrmalā lietus ūdens sistēmas, tostarp meliorācijas grāvjus, kopš 2023. gada janvāra pārvalda Jūrmalas pilsētas dome, bet iepriekš tās apsaimniekoja Jūrmalas pašvaldības ūdensapgādes uzņēmums. “Mums bija četri cilvēki, kuri tiešām rūpējās par šiem tīkliem no rīta līdz vakaram – tīrīja, pļāva un reizi mēnesī apbraukāja piekrasti, iztīrot visas ostas, kad bija liela vētra, pēc stipra lietus nekavējoties reaģē, brauc Kur nepieciešams, pielietoja arī dažādas tehnoloģijas,” savu paveikto stāsta Jūrmalas ūdens valdes priekšsēdētājs Andis Rensis.
Kopš tā laika Jūrmalas lietus ūdens un kanalizācijas sistēmas ilgstoši ir atstātas novārtā. Jūrmalas pilsētas dome nepārvaldīja Jūrmalas ūdens uzņēmuma darbiniekus, kuri veica kārtējo apkopi, taču domei nebija savu resursu.
Jaunizveidotajā nodaļā tika aizpildītas tikai četras no astoņām vietām, un tikai viena no tām bija meliorācijas inženieris. “Šiem speciālistiem, kuri strādā ikdienā, ir jārisina plānošanas jautājumi – vispirms plānojam, ko darām,” sacīja Jūrmalas pilsētas domes Attīstības nodaļas vadītāja Gundiga Osei. “Lai plānotu, ko darīt, ir jāsaprot pašreizējo situāciju, un tad, kad ir realizācijas darbi. Faktiski mums šobrīd ir viens speciālists, turklāt vienlaikus ir jāatbild uz iedzīvotāju jautājumiem un pieprasījumiem un jāsagatavo tehniskie noteikumi.
Tas arī nebija ārpakalpojums. Smagākās problēmas tika atrisinātas, slēdzot līgumus par ceļu uzturēšanu. Dažādiem darbiem pērn iztērēti tikai 14 000 eiro, salīdzinot ar budžetā paredzēto summu aptuveni 400 000 eiro apmērā. Tas pats attiecas uz šo gadu. Pēdējā plānotā meliorācijas izvadu jūrā pārbaude bija šī gada februārī.
Šī gada maija vidū, gandrīz pusotru gadu pēc infrastruktūras pārņemšanas, Jūrmalas pilsēta noslēdza pirmo līgumu ar SIA Lectinis par kanalizācijas infrastruktūras avārijas darbu veikšanu. Jūlija vidū tika noslēgts līgums ar SIA Lautos par šo sistēmu pārbaudi un tīrīšanu. Citus līgumus paredzēts slēgt par lietus ūdens kanalizācijas sistēmu kārtējo apkopi, kā arī sūkņu staciju apkopi.
Kā vēsta De Facto, jau 2013.gadā tika izstrādāts projekts kanalizācijas tīklu pārbūvei visvairāk applūdušajās teritorijās – Valteros, Meložos un Asaros, taču Jūrmala šiem darbiem nav atvēlējusi nepieciešamos līdzekļus.
Kāpēc nebija resursu un gribas? “Pirmkārt un galvenokārt, domei ir jānodrošina izglītība, un izglītība ir tā joma, kas veido nodokļu budžeta lielāko daļu, tātad arī lielāko daļu. Ir sociālie jautājumi, un domei nepietiek naudas, ar ko nodarboties. tos visus,» sacīja domes priekšsēdētāja Rita Sprug.
Pašvaldības infrastruktūrai pēc lietavām nodarītie zaudējumi tiek lēsti vismaz 11 miljonu eiro apmērā. Pieskaitiet tam privātīpašumam nodarīto kaitējumu. Turklāt iedzīvotāji daudzviet meklēja sūkņus ūdens novadīšanai. Jūrmalas dome vēlas, lai valsts atbalsts segtu plūdu radītās izmaksas vai vismaz iespēju neveikt iemaksas pašvaldības budžeta fondā.
Portālā 'Manabalss' savākti vismaz 847 paraksti par lietusūdens kanalizācijas sistēmu uzlabošanu, pamatojoties uz opozīcijas politiķa ierosinājumu Jūrmalā.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Nosūtiet redaktoram ieteikto labojumu
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Nosūtiet redaktoram ieteikto labojumu
