Vai nu pievienojies NATO, vai būvē kodolieročus, prezidents Volodimirs Zeļenskis Viņš teica Viņš teica Donaldam Trampam.
Šis paziņojums ir pirmais gadījums pēc vērienīgā iebrukuma 2022. gadā, kad Zelenskis tieši atsaucas uz Ukrainas iespējamo atgriešanos pie kodolvalsts.
Pievienojieties mums telegrammā
Sekojiet mūsu ziņojumam par karu @Kyivpost_official.
Runā Briselē Eiropadomei Zelenskis ceturtdien sacīja, ka ASV republikāņu partijas prezidenta amata kandidātam sacījis, ka Ukrainas atbilde uz Krievijas iebrukumu ir vai nu atjaunot savas kodolspējas, vai pievienoties NATO, un Ukraina izvēlas pēdējo variantu.
Nav skaidrs, kad notikusi Zelenska un Trampa saruna.
Zelenskis savā runā pievērsa uzmanību arī Budapeštas memorandam — drošības līgumam, kas tika noslēgts 90. gados, saskaņā ar kuru Kijeva pēc Padomju Savienības sabrukuma atteicās no sava kodolarsenāla apmaiņā pret drošības garantijām no ASV, Apvienotās Karalistes un Krievijas, kas nekad netika atbrīvotas. Maskava iebruka.
“Kuras kodolvalstis necieta… kas atteicās no saviem kodolieročiem” Nē, tikai Ukraina… kas šodien karo?
Pēc tam viņš atsaucās uz savu iespējamo sarunu ar Trampu.
“Kā tāda – un sarunā ar Donaldu Trampu es teicu – tāda ir mūsu situācija,” piebilda Zelenskis.
“Kāda ir mūsu izeja vai nu Ukrainai, kas mums būs aizsardzības līdzeklis, vai arī mums būs vajadzīga kāda alianse, bet šodien mēs nezinām par kādu citu aliansi valstis šodien nekaro NATO valstīs cilvēki joprojām ir dzīvi, paldies Dievam, tāpēc mēs izvēlējāmies NATO, nevis kodolieročus.
Citas interesējošās tēmas
Putina jaunā teroristu alianse joprojām ir sākuma stadijā
Krievija sadarbībā ar Irānu, Ziemeļkoreju un citiem negodīgiem dalībniekiem sevi raksturojusi kā jau “karojušos” ar Ameriku un Eiropu.
“Un Donalds Tramps mani dzirdēja. “Viņš teica, ka jums ir godīgs arguments,” sacīja Zelenskis.
Līdz 1994. gada 5. decembrim Ukraina oficiāli bija trešā lielākā kodolvalsts pasaulē.
Ņemot vērā Ukrainas stratēģisko atrašanās vietu aukstā kara laikā, tā mantoja milzīgus kodolieroču krājumus, kad Padomju Savienība izjuka, kopā ar Krieviju, Baltkrieviju un Kazahstānu.
Tās kodolarsenālā bija aptuveni 1700 stratēģisku kodolgalviņu, kā arī bumbvedēju un starpkontinentālo ballistisko raķešu (ICBM) flote, kas tajā laikā konkurēja ar vairumu citu kodolenerģijas spējīgu valstu.
Tomēr jāatzīmē, ka, lai gan Ukrainas rīcībā bija ieroči un zināšanas, lai tos izstrādātu un uzturētu, lai gan resursu trūkums, visticamāk, to būtu liedzis, Maskava saglabāja kontroli pār šiem ieročiem.
Kamēr A Jūs pieminējāt domnīcu Tā kā Ukrainai nav “urāna bagātināšanas rūpnīcas vai iekārtu, lai ražotu degvielu kodolspēkstacijām” un tā kā “Ukrainas urāna koncentrāts tika nosūtīts uz Krieviju bagātināšanai un degvielas ražošanai” pirms 2022. gada iebrukuma, visticamāk, ka valsts saglabāja zināšanu bāzi, kas nepieciešama restartēšanai. Un tās kodolprogrammas, ja tā to vēlas.
