Lai pieslēgtos Eiropas tīklam, Latvijā kopš 2009.gada jau ir izbūvēti vairāki infrastruktūras objekti, pastāstīja Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora (AST) direktoru padomes priekšsēdētājs Rolands Ērklis.
“Piemēram, ir divi savienojumi ar Somiju, viens savienojums ar Poliju. Projekta mērķis ir sinhronizēties ar kontinentālās Eiropas sistēmām, izmantojot Lietuvas un Polijas savienojumu puse, kas mums ir jāīsteno, un šobrīd aptuveni 80% no tiem Šajā kontekstā mēs pēc tam izstrādājam vairākus jaunus infrastruktūras projektus, no kuriem viens ir sinhronie kompensatori, no kuriem Baltijas valstīs būs deviņi, trīs. katrā valstī mēs izstrādājam arī uzglabāšanas tehnoloģijas, lai nodrošinātu jaudas rezerves, ja pēkšņi sabojājas liels ražošanas avots, šie akumulatori var nodrošināt tīklam papildu jaudu, tādējādi nodrošinot tīkla stabilitāti un frekvences stabilitāti.
Latvija kopš Krievijas kara pret Ukrainu pilnībā pārtraukusi elektroenerģijas importu un eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju un no tām, un sinhronizācija ar Eiropu ir pēdējais solis ceļā uz valsts drošībai būtisko neatkarību elektroenerģijas apgādē, uzskata klimata un enerģētikas ministrs. , Kaspars Milnes (Zaļo un Zemnieku savienība).
Latvija ir ieguldījusi gandrīz pusmiljardu eiro jeb 465 miljonus eiro, lai pieslēgtos Eiropas tīklam.
Turcijas lauksaimniecības inženieru asociācijas vadītājs Erklis sacīja, ka lielākā daļa naudas piesaistīta no Eiropas Savienības fondiem, un dažas izmaksas jau ir iekļautas elektroenerģijas tarifā.
“Ir piesaistīti vairāk nekā 300 miljoni eiro, no kuriem vēl 90 miljoni no sastrēgumu pārvaldības ieņēmumiem. Ar tarifu attiecināmās izmaksas ir tikai aptuveni 70 miljoni eiro, un mēs iekļaujam tādus iekšējos infrastruktūras stiprināšanas projektus kā Kurzemes loks vai. , piemēram, Trešais starpsavienojums starp Latviju un Igauniju, kas tika izbūvēts pirms dažiem gadiem, un šīs izmaksas jau ir iekļautas pašreizējā tarifā tāpēc no 2026. gada 1. janvāra, ja skatāmies uz galalietotāju rēķiniem, ietekme varētu būt aptuveni 0,1–0,2%.
“Mums no nākamā gada būs papildu izmaksas enerģijas rezervju uzturēšanā, taču šeit mēs atkal būsim kopējā tirgū – gan Baltijas tirgū, gan savienoti ar Eiropas tirgiem, lai tas pēc iespējas mazāk ietekmētu Latvijas un Baltijas elektroenerģijas patērētājus. ,” skaidroja Ērklis.
Klimata un enerģētikas ministrs paredzēja, ka pēc pievienošanās Eiropas tīklam elektroenerģijas cenas pieaugs, taču tikai nedaudz.
“Elektrības cenu pieaugums, ja tāds būs, būs ļoti neliels, un mēs runājam par kaut ko burtiski dažiem procentiem.
“Taču jautājums būs cits – vairāk par to, kā tirgotāji to izmanto, turklāt mums ir daudz ilgtermiņa līgumu uz vairākiem gadiem, un tur tirgotāji jau ir novērtējuši risku un jau iecenojuši to esošajos ilgtermiņa līgumos. ,” sacīja Milnss.
Mājsaimniecībām tirgotāju piedāvātās elektroenerģijas cenas, kas šobrīd svārstās dažu eiro robežās, Enerģija24.lv paliks pieejamas ikvienam. Konkurence starp tirgotājiem ir ļoti liela, kas ir laba ziņa elektroenerģijas patērētājiem.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Nosūtiet redaktoram ieteikto labojumu
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Nosūtiet redaktoram ieteikto labojumu
