Tēriņi “aizsardzībai”
2022. gadā aizsardzības izdevumi veidoja 1,3% no ES IKP un 1,2% no eirozonas IKP, un izdevumi abās jomās laika posmā no 2013. līdz 2022. gadam bija salīdzinoši stabili procentos no IKP (robežās no 1,2 līdz 1,3%). no IKP), bet tas samazinājās proporcijā pret IKP, salīdzinot ar 1995. un 1996. gadu (1,6 procenti no IKP).
Kā daļa no kopējiem izdevumiem aizsardzības izdevumi 2022. gadā ES bija 2,6%, bet eirozonā – 2,5%.
2022. gadā augstākie kopējo aizsardzības izdevumu līmeņi ES valstīs bija Grieķijā (2,6% no IKP), Latvijā un Igaunijā (abās 2,2% no IKP), Lietuvā (2,1% no IKP), Francijā un Rumānijā (abās valstīs). ). 1,8% no IKP), Kipra un Zviedrija (abām 1,6% no IKP), kā arī Bulgārija un Slovākija (abām 1,5% no IKP). Turpretim Īrijai (0,2% no IKP), Maltai un Luksemburgai (abām 0,5% no IKP), kā arī Austrijai (abām 0,6% no IKP) aizsardzības izdevumi ES bija salīdzinoši zemi. No ES un EBTA valstīm Islandē ir viszemākais aizsardzības izdevumu līmenis, jo tai nav pastāvīgas armijas (0,1% no IKP).
ES līmenī lielākā daļa “aizsardzības” izdevumu ir koncentrēta COFOG “militārajā aizsardzībā” (1,2 % no IKP 2022. gadā). “Civilā aizsardzība”, “Aizsardzības pētniecība un attīstība” un “Citur neklasificēti aizsardzības izdevumi” ES līmenī kopā veidoja mazāk nekā 0,1% no IKP, savukārt “Ārvalstu militārā palīdzība” 2022. gadā veidoja 0,1% no IKP.
Aizsardzības pētniecība un attīstība veidoja nelielu daļu no valdības izdevumiem visās valstīs, izņemot Franciju (0,1% no IKP).
“Ārvalstu militārā palīdzība” sastādīja 0,1% no ES IKP, ar ievērojamu apjomu Latvijā (0,5% no IKP), Slovākijā (0,3% no IKP), kā arī Spānijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Luksemburgā, Somijā un Horvātijā. Itālija, Francija, Kipra, Vācija un Lietuva (visas ar 0,1% no IKP). Jāpiebilst, ka ziņošana par militāro palīdzību, reaģējot uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, vēl nav pilnībā saskaņota, tāpēc natūrā sniegtā aprīkojuma ziedojumi nav pilnībā atspoguļoti kopējos tēriņos sadaļā “Ārvalstu militārā palīdzība” – skatīt arī metadatu piezīmes. . Šis izlaidums neietekmē kopējo izdevumu līmeni.
“Aizsardzības” izdevumi pēc darījuma veida
ES līmenī nedaudz mazāk kā puse (45 %) no kopējiem aizsardzības izdevumiem 2022. gadā tika atvēlēti “darbinieku kompensācijām”, t.i., algām plus faktiskajām vai domājamām darba devēju sociālajām iemaksām. 29% tika novirzīti starppatēriņam, ko veido valsts preču un pakalpojumu iepirkumi, izņemot gadījumus, kas uzskatāmi par kapitālieguldījumiem. Kapitālieguldījumi 2022. gadā veidoja 22% no aizsardzības izdevumiem, piemēram, jauna aprīkojuma un infrastruktūras iegādei. (Citi) Saskaņā ar sniegtajiem datiem kārtējie un kapitāla pārvedumi, piemēram, militārajai palīdzībai, veidoja 2,6 % no kopējiem izdevumiem ES līmenī.
“Aizsardzības” izdevumu attīstība laika posmā no 1995. līdz 2022. gadam
ES līmenī laika posmā no 1995. līdz 2022. gadam tika novērots “aizsardzības” izdevumu samazinājums procentos no IKP (no 1,6 % no IKP 1995. gadā līdz 1,3 % no IKP 2022. gadā), īpatsvaram kopējos izdevumos samazinoties no 3,1 % 1995. gadā līdz 2,6 % 2022. gadā.
Salīdzinot ar 2021.gadu, aizsardzības izdevumu līmenis ES saglabājās stabils, izteikts procentos no IKP un procentos no kopējiem izdevumiem. Tomēr 2022. gadā ES aizsardzības izdevumi pieauga absolūtā izteiksmē līdz 204 miljardiem eiro, salīdzinot ar 184 miljardiem eiro 2021. gadā. Šis 11% pieaugums ir otrs lielākais relatīvais pieaugums starp plašām izdevumu funkcijām.
Datu avots tabulām un diagrammām
Detalizētas tabulas 
Pieejams šeit.
Datu avoti un pieejamība
Paziņojiet datus Eurostat
Ikgadējās valdības finanšu statistikas (GFS) datus apkopo Eurostat, pamatojoties uz Eiropas kontu sistēmas pārvedumu programmu (EKS 2010). Dalībvalstīm papildus citām tabulām ir jāiesniedz 1100. grafiks “Vispārējie valdības izdevumi pēc funkcijām” divpadsmit mēnešus pēc pārskata perioda beigām. 1100. tabulā sniegta informācija par vispārējās valdības sektora izdevumiem, kas sadalīti galvenajās COFOG funkcijās un EKS 2010 kategorijās, pirmā līmeņa COFOG sadales nodošana (nodaļas) ir obligāta par gadiem, sākot no 1995. gada, savukārt informācija par otrā līmeņa COFOG ir sniegta (. COFOG) vispārējās valdības līmenī obligāti pārskata gadiem, sākot no 2001. gada. Galvenais šajā publikācijā izmantotais pārskata gads ir 2022. gads, kas ir pēdējais ES līmenī pieejamais gads.
Dati iegūti 2024. gada 29. februārī.
Pagaidu dati
Lai gan ir pieliktas ievērojamas pūles, lai saskaņotu valdības pasākumu uzskaiti, lai mazinātu enerģijas cenu pieauguma ietekmi, pilnīga datu saskaņošana par 2022. pārskata gadu vēl nav panākta.
Dati par ES un eirozonas (2022), Beļģijas (2022), Vācijas (2020-2022), Spānijas (2022), Francijas (2021-2022) un Portugāles (2022) grupām ir provizoriski.
Vispārējās valdības un tās apakšsektoru definīcija
Dati attiecas uz tautsaimniecības vispārējās valdības sektoru, kā definēts EKS 2010 2.111. punktā: “Vispārējās valdības sektors (S.13) sastāv no institucionālām vienībām, kas pārstāv ārpustirgus ražotājus, kuru produkcija ir paredzēta individuālam un kolektīvam patēriņam un tiek finansēts no obligātajiem maksājumiem. Tajā ir vienības, kas saistītas ar citiem sektoriem, un institucionālās vienības, kas galvenokārt nodarbojas ar ienākumu un nacionālās bagātības pārdali.
Valdības funkcionālo izdevumu klasifikācija
Valdības funkciju klasifikācija (COFOG) klasificē valsts izdevumus desmit galvenajās kategorijās (sadaļas, kas pazīstamas kā “COFOG I līmeņa” klasifikācija): vispārējie sabiedriskie pakalpojumi; aizsardzība; Sabiedriskā kārtība un drošība; saimnieciskās lietas; vides aizsardzība; Mājokļi un komunālie jautājumi; veselība; Izklaide, kultūra un reliģija; izglītība; Sociālā aizsardzība. Šīs nodaļas tālāk tiek sadalītas “grupās” (COFOG II līmenis).
“Aizsardzībai” grupas ir
- “militārā aizsardzība”,
- “Civilā aizsardzība”,
- “ārvalstu militārā palīdzība”
- “Pētniecības un attīstības aizstāvēšana”,
- “Aizsardzība, kas citur nav klasificēta.”
Papildu informācija ir pieejama Eurostat rokasgrāmatā par avotiem un metodēm COFOG statistikas apkopošanai.
Satelīta aprēķini
Turklāt dati par administratīvajiem izdevumiem tiek apkopoti tā sauktajos apakškontos. Kopumā paredzams, ka subkontos reģistrēto izdevumu apjoms pārsniegs attiecīgajā COFOG sadaļā reģistrētos izdevumus. Sīkāka informācija par COFOG datu salīdzināmību ar subkonta datiem ir atrodama COFOG rokasgrāmatā.
Jo īpaši attiecībā uz aizsardzības izdevumiem COFOG sadaļas “aizsardzība” nav viegli salīdzināma ar NATO aizsardzības izdevumu pasākumiem. Galvenie iemesli ir: COFOG ir klasificēts pēc galvenā mērķa, kas nozīmē, ka daži izdevumi “Sabiedriskās kārtības un drošības” COFOG ietvaros var tikt ieskaitīti NATO metodoloģijā; COFOG attieksme pret pensijām ietilpst sadaļā “Sociālā aizsardzība”, un COFOG attieksme pret darba devēju sociālajām iemaksām atbilst EKS 2010, un reģistrācijas laiks var atšķirties.
Vispārējās valdības kopējo izdevumu definīcija
Kopējie valdības izdevumi ir definēti EKS 2010 8.100. punktā, kā atsauci izmantojot EKS 2010 kategoriju sarakstu. Sīkāka informācija ir sniegta vispārīgajā rakstā par valdības izdevumiem pēc funkcijām – COFOG.
Iekšzemes kopprodukcija
Visā šajā publikācijā tiek izmantots nominālais IKP, t.i., IKP pašreizējās cenās. Tiek izmantots jaunākais GDPR, kas pieejams publicēšanas brīdī.
Ierakstīšanas laiks un izmantotie kodi
EKS 2010 režīmā ierakstu veic, pamatojoties uz uzkrāšanas principu, t.i., kad “rodas, tiek nodota vai dzēšama saimnieciskā vērtība vai kad rodas, tiek nodotas vai dzēšas prasības un saistības”.
“:” Nav pieejams
“y” ir procentu punkts
Vairāk datu un informācijas
Lai iegūtu papildu novērojumus, kas saistīti ar valsti, piemēram, trūkstošiem datiem, lūdzu, skatiet Eurobase publicētos metadatus. Ar autoriem var sazināties, rakstot uz [email protected]
Konteksts
Eiropas Nacionālo kontu sistēmas (EKS 2010) ietvaros Eurostat apkopo datus par vispārējās valdības izdevumiem pa ekonomiskajām funkcijām atbilstoši Starptautiskajai valdības funkciju klasifikācijai (COFOG) – sk. metodisko piezīmi.
