Zinātnieks un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktors Dr. Piuls. Dženisa Kluvinša iepazīstināja ar jaunākajiem sasniegumiem Covid-19 vīrusa sekvencēšanā, tā genomikas pētījumos, transmisijas modeļu analīzē un citās pētniecības jomās. Klovenčs uzsvēra, cik svarīgi ir izveidot un uzturēt biobanku, kas ir svarīgs instruments, lai nodrošinātu, ka vietējā un starptautiskā zinātnieku sabiedrība gūst labumu no uzticamiem datiem saistībā ar Covid-19. Viņš arī norādīja, ka vietējie zinātnieki ir atbildīgi par savu ieguldījumu globālajā cīņā pret epidēmiju, līdzīgi kā citās pasaules valstīs.
Infektoloģe un Latvijas Universitātes profesore Dr. Oja Dombes sniedza ieskatu jaunākajās norisēs, lai labāk izprastu, kā Covid-19 izplatās augsta riska profesijās, notekūdeņos, dzīvniekos un citā vidē. Endokrinoloģe un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vecākā pētniece Dr. Valdis Birags iepazīstināja ar jaunākajiem inovatīvo tehnoloģiju projektiem COVID-19 apturēšanai: iekštelpu gaisa kvalitātes monitoru, bezkontakta COVID testēšanas centru, COVID-19 siekalu paraugu diagnostikas rīku un neinvazīvu nepārtraukta pozitīva elpceļu spiediena (CPAP) ārstēšanas ierīci. .
Virusologs un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vecākā pētniece Dr. Piul. Kaspars Tars sniedza pārskatu par koronavīrusa ārstēšanas un profilakses resursu attīstību, kā arī visaptverošu koronavīrusa ārstēšanu. Zinātnieki ir radījuši prototipu patentētai lung-on-a-chip ierīcei, kas ļauj pētīt koronavīrusa īpašības gandrīz reālos dzīves apstākļos un pārbaudīt jaunu zāļu efektivitāti. Ir izstrādātas piecas ļoti aktīvās farmaceitiskās sastāvdaļas un ir gatavas turpmākiem pētījumiem. M. Tars stāstīja arī par panākumiem koronavīrusa vakcīnas kandidāta izveidē, taču, viņš uzsvēra, labus rezultātus uzrādījusi arī uz meldoniju balstītā terapija, kas palīdz sirdij un novērš Covid-19 izraisītā skābekļa trūkuma radītos bojājumus.
Rīgas Tehniskās universitātes akadēmiķis un pētniecības prorektors Dr. darbs. Thales Gehna prezentēja pētījumus, kuros galvenā uzmanība tika pievērsta tehnoloģiskiem modeļiem infekcijas risku samazināšanai slimnīcās, lai padarītu slimnīcas personāla ikdienas darbu ērtāku. Prototipos bija sejas maskas un aizsargpriekšauti, kas bija ērti, viegli un viegli vienreiz lietojami. Vēl viens tipisks produkts bija dezinfekcijas līdzekļu dozators, kas attīra gaisu un palielina laiku, ko cilvēks var pavadīt telpā, kas aprīkota ar šādu dezinfekcijas līdzekli. Citos pētījumos tika izveidots dezinfekcijas līdzekļa skalas prototips, dezinfekcijas līdzeklis, virsmu dezinfekcijas līdzeklis un autonoms robots telpu un virsmu tīrīšanai, izmantojot dezinfekcijas līdzekli, kam nav nepieciešama cilvēka palīdzība.
Noklausoties zinātnieku prezentācijas, Valsts prezidents atzīmēja, ka vietējo zinātnieku straujie rezultāti liecina par zinātnieku un zinātnes nozares milzīgo potenciālu un starptautisko konkurētspēju Latvijā. Prezidents Levits arī uzsvēra, ka valsts pētniecības politikai ir efektīva loma valsts attīstībā – lielākas investīcijas pētniecībā nozīmē spēcīgāku valsts attīstību, ekonomisko izaugsmi un iedzīvotāju labklājību. “Zinātne ir atslēga uz straujāku izaugsmi pēc Covid-19 krīzes. Tas ir jāņem vērā, lemjot par investīcijām no Eiropas Atveseļošanas un noturības fonda,” sacīja Egels-Levits.
Pēc tam vārds tika dots uzaicinātajiem ekonomistiem un novatoriem. Viņi iepazīstināja ar saviem viedokļiem par inovāciju pārnesi uz sabiedrību un ikdienas aktivitātēm, kā arī par veidiem, kā paātrināt pareizo inovāciju ieviešanu, lai nodrošinātu, ka cilvēki pēc iespējas ātrāk var gūt labumu no zinātnes sasniegumiem.
Sekretāra vietnieks un Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs atzīmēja, ka valdība ir piešķīrusi papildu 30 miljonus eiro koronavīrusa un citu zinātnes disciplīnu pētniecības projektiem, tostarp īstenotajiem projektiem. . Neatkarīgās Latvijas zinātnieki.
Latvijas Darba devēju savienības (LDDK) ģenerāldirektore Lija Meselsone uzsvēra, ka pētniecībai ir izšķiroša nozīme valdības efektivitātes nodrošināšanā: “Ja valdības lēmumi nebūs balstīti uz zinātnes ieteiktajiem rezultātiem un atbalsta plāniem, tie vairāk balstīsies uz politiskiem apsvērumiem un diskusijām. tā vietā. “Praktisku debašu vietā mēs to iegūstam.” Viņa arī norādīja uz nepietiekama finansējuma un zinātnes nenovērtēšanas problēmu, kas kaitē zinātnieku publiskajam tēlam. “Zinātnei un biznesam ir jāiegulda vairāk līdzekļu, ņemot vērā tās milzīgo attīstības potenciālu un nozīmi Latvijas ilgtspējīgā attīstībā,” skaidroja arī LDDK ģenerāldirektore universitātēm un institūcijām, jo pašreizējie pētījumi par Covid-19 var būt noderīgi arī turpmāk medicīnas attīstības gaitas kartēšanā.
Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors un Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Suka mudināja apsvērt koronavīrusa (COVID-19) laikā un saistībā ar to veikto pētījumu nepārtrauktību. Ir jāatzīst šādu pētījumu ilgtspējības potenciāls, lai nodrošinātu, ka šādi projekti saņem vieglāku finansējumu prototipiem. Profesors Soka arī ierosināja piešķirt lielāku finansējumu un resursus, lai izveidotu papildu profesora līmeņa amatus, kas veicinātu zinātnisko pētniecību un attīstību. Viņš arī atzīmēja nepieciešamību aktīvāk popularizēt mūsu zinātnieku sasniegumus sabiedrībā.
Latvijas Ārvalstu investoru padomes izpilddirektore Linda Hillmane mudināja lielāku uzsvaru uz komunikāciju starp valdību, ekspertiem, sabiedrību un uzņēmumu īpašniekiem. Tas nodrošinātu, ka visi saprot, ko valdība ir nolēmusi un plāno darīt. Tas arī palīdzētu paziņot šos lēmumus saprotamākā veidā.
Ekonomists Petris Strautičs uzteica Latvijas zinātniekus par sasniegumiem, īpaši augsto tehniskās attīstības līmeni. Viņš arī rosināja paskatīties, kādā virzienā virzās zinātne valsts līmenī, lai nodrošinātu tās attīstības atbilstību ekonomikas izaugsmei. Pēc Stroša kunga domām, no lielākas finansējuma intensitātes būtu jāgūst labums zinātnei, pētniecībai un rūpniecības attīstībai. Tā būtu jāatzīst par politisku prioritāti un jāiekļauj augstākās izglītības attīstības plānos.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietnieks Investīciju politikas jautājumos Renis Azizs uzsvēra uzņēmumu un pētniecības centru sadarbības stiprināšanas nozīmi. “Mēs zinām, ka esam spējīgi radīt pasaules līmeņa inovācijas – mums ir nepieciešams tikai atbilstošs finansiāls atbalsts šo izgudrojumu komerciālai izmantošanai. Turklāt pētījumu komercializācija ir ļoti svarīga Covid-19 krīzes pārvarēšanai, kā arī atbalsta attīstībai. mūsu valsts ekonomika.
ALTUM valdes priekšsēdētājs Renis Bērziņš piebalsoja Āža kunga nostājai un uzsvēra, ka tehnoloģisko inovāciju komercializācija ir efektīvi jāpārvērš ienesīgos, uz valsts izaugsmi orientētos produktos.
Dr. Phys. Nacionālās pētniecības programmas ietvaros iesniegtajos pētniecības projektos būtu jākoncentrējas uz ilgtspējību un jāveicina vadošo starptautisku zinātnieku sadarbība, sacīja pētnieks un Ministru prezidenta ārštata padomnieks zinātnes un inovāciju jautājumos Andris Ansboeks. Tas ievērojami uzlabotu meklēšanas procesu. Andris Ansboks arī izteica komentārus par komercializāciju – pētījumiem ar augstu tirgus potenciālu, īpaši tepat Latvijā veiktajiem pētījumiem, vajadzētu būt papildu komponentiem. Premjera padomnieks piebilda, ka ir nepieciešama politiskā griba, lai atbalstītu valsts pētījumu programmas komercializāciju un nepārtrauktību.
Noslēgumā Valsts prezidents pateicās visiem diskusijas dalībniekiem par vērtīgo ieguldījumu un uzsvēra, ka mūsu virzība uz lielāku labklājību lielā mērā ir atkarīga no kvalitatīvas izglītības, finansiāli ilgtspējīgas zinātnes un inovācijām, kas tiek īstenotas ciešā sadarbībā ar dažādām tautsaimniecības nozarēm.
