14.aprīlī Valsts prezidents Egils Levits tiešsaistē tikās ar Latvijas Jauno zinātnieku asociācijas (ALYS) prezidentu Migili Gruvišu un valdes locekļiem Edvardu Paisu, Kārli Plejku, Lauru Bužinsku un Ilzi Ilperi. Tikšanās tēmas bija zinātnes sektora pārvaldība un finansēšana, kā arī jauno zinātnieku profesionālā pilnveide.
Prezidents Levits lūdza ALYS komentēt savu pašreizējo pētniecības finansēšanas politiku. Zinātnei atvēlētā valsts budžeta daļa, pēc Egila Levita domām, ir nesamērīga ar ambīcijām attīstīt Latviju par modernu un nobriedušu valsti 21. gadsimtā. Grīviņš atzīmēja, ka ALYS stingri iestājas par finansējuma palielināšanu zinātnei. Viņš uzsvēra, ka Latvijas pētniekiem ir izdevies palielināt savu produktivitāti, neskatoties uz pašreizējiem finansiālajiem ierobežojumiem, jo finansējums ir ļoti trūcīgs, un ir nepieciešams papildu atbalsts no valsts, lai pētnieki varētu sasniegt lielāku kvalitātes pieaugumu.
Palielināts un stabils pētniecības finansējums veicinātu interesi par doktorantūras studijām. ALYS vadītāji arī sacīja, ka Latvijā šobrīd ir četras reizes mazāk doktorantu nekā citās Eiropas valstīs. Vienlaikus Valsts prezidents Grīviņš pieminēja arī jauno doktorantūras studiju modeli, kas šobrīd tiek izstrādāts. Tas uzlabos vairākas jomas, tostarp paaugstinās stipendijas līdz konkurētspējīgākam līmenim. Tāpēc ir tik svarīgi modeli īstenot praksē saskaņā ar plānu. ALYS ir pārliecināts, ka Latvijai būtu jāatbalsta arī citu valstu pētnieki, kuri vēlas veidot savu karjeru šeit, Latvijā, jo tas būtiski pozitīvi ietekmēs Latvijas zinātnes nozares attīstību.
Attiecībā uz pētnieku atlases procedūrām zinātnisko priekšlikumu uzaicinājumu ietvaros prezidents Levits uzsvēra, ka nekādas formalitātes šajā sakarā nebūs pieņemamas un ka galvenajiem atlases kritērijiem ir jābūt pētniecības kvalitātei un zinātniskajiem sasniegumiem.
Runājot par zinātnes sektora pārvaldību, Egils Levits sacīja, ka bez projektu finansējuma Latvijai būtu jākoncentrējas arī uz citiem finansējuma avotiem. Tai ir jāpaaugstina pamatfinansējuma līmenis, jo tas ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē pētniecības kvalitāti. Pēc Valsts prezidenta teiktā, bez garantēta un ilgtspējīga finansējuma, kamēr viņu atalgojums ir atkarīgs no viņu projektu pieteikumu skaita, kas tiek finansēti, tiek tērēta izcilo zinātnieku izcilība un laiks. Turklāt daudzas Latvijai nozīmīgas zinātnes jomas tāpēc paliek mazattīstītas.
Pēc tam sanāksmē tika apspriesta zinātniskā komunikācija un tās loma kritiskās domāšanas veicināšanā sabiedrībā. ALYS pārstāvji rosināja Latvijai attīstīt zinātnisko sabiedrisko attiecību tīklu un mudināja medijus plašāk atspoguļot Latvijas zinātnisko darbību un izcilos sasniegumus. Valsts prezidents uzsvēra ALYS nozīmīgo lomu zinātniskās komunikācijas veicināšanā un sabiedrības izpratnes veidošanā par zinātnes nozīmi un pētnieku paveikto darbu. “Zinātnes komunikācija var ietekmēt sabiedrisko domu, un tā būtu jāizmanto, lai cīnītos pret dezinformāciju,” sacīja Egils-Levits.
Valsts prezidents arī interesējās par ALYS skatījumu uz latviešu valodu kā “pētniecisko valodu” un par to, kā nostiprināt tās pozīcijas un integrēt to starptautiskajā ietvarā, tādējādi nodrošinot, ka tā turpina virzīties uz priekšu, vienlaikus stiprinot latviešu valodas klātbūtni Latvijā. zinātnes jomā.
Sanāksmē tika apspriesti arī pētniecība un zinātniskā ētika, kā arī sadarbība ar diasporas pētniekiem.
