Lai gan vidējā pensija Latvijā ir 576 eiro, katram ceturtajam sirmgalvim ikmēneša pensija ir jāiztiek tikai no 400 līdz 500 eiro. Pozitīvāka situācija vērojama kaimiņos esošajās Baltijas valstīs, kur, piemēram, Igaunijā vidējais pensijas apmērs ir par gandrīz 200 eiro lielāks.
Kā norāda Luminor aktīvu un pensiju pārvaldīšanas uzņēmumu vadītājs Atis Krumihs, salīdzinot Latvijas vidējo pensiju līmeni ar kaimiņvalstīm, redzams, ka Lietuvas un Igaunijas vecie cilvēki ir soli priekšā saviem kaimiņiem Latvijas. labklājību.
Lielākās pensijas – Igaunijā
Jau gada sākumā tika ziņots, ka Igaunijā būs straujākais pensiju kāpums pēdējo piecpadsmit gadu laikā. Kopš aprīļa sākuma vidējā pensija ir pieaugusi no 700 eiro līdz 774 eiro, un, pēc pensiju eksperta Atesa Kromiša teiktā, tas ir augstākais vidējais pensijas indekss visās Baltijas valstīs. Vidējās pensijas pieaugums bija vērojams arī Lietuvā, kur tā šogad pieauga līdz 596 eiro.
Lai gan vidējais pensijas apmērs Latvijā pēdējos gados ir pieaudzis, valsts vecāka gadagājuma iedzīvotāji joprojām atpaliek no saviem kaimiņiem Baltijas reģionā, kur vidējais pensijas apmērs Latvijā ir 567 eiro. Taču valstī pieaug to pensionāru skaits, kuriem ir salīdzinoši augsts pensijas apmērs. Gandrīz 31 000 Latvijas pensionāru saņem pensiju no 1000 līdz 2000 eiro.
Lai gan Latvijā ir viens no zemākajiem vidējiem pensiju līmeņiem, dati liecina, ka starp Baltijas valstīm izceļamies ar augstāko pensiju aizvietošanas koeficientu – šis koeficients atspoguļo no jauna piešķirto pensiju attiecību pret vidējo algu valstī.
Latvijā valsts maksātā pensija veido 52,8% no līdzšinējiem ienākumiem. Igaunijā šis rādītājs ir tikai 34,4%, kas ir otrs zemākais rezultāts Eiropas Savienībā uzreiz aiz Lietuvas. Tikmēr ES vidējais indekss liecina, ka vecāki cilvēki, sasniedzot pensijas vecumu, saņems vidējo pensiju 68,1% apmērā no iepriekšējās algas.
Taču, lai arī Latvijā ir augstākais rādītājs starp kaimiņvalstīm, norādītais pensijas apmērs nespēs nodrošināt tādu ienākumu līmeni, pie kā ir pieradis strādājošs cilvēks. Tieši tāpēc Luminor bankas pensiju eksperte norāda, ka, lai nodrošinātu pārtikušas finansiālas vecumdienas, neatkarīgi no pirmā un otrā līmeņa iemaksām, ieteicams veidot papildu pensijas uzkrājumus, piemēram, veicot iemaksas trešajā līmenī. Pensijas stūrītis vai ieguldījums dažādos finanšu aktīvos. Tāpat svarīgi izvēlēties vecumam atbilstošākos otrā un trešā pensiju līmeņa plānus – jauniešiem piemērotākais variants ir pensiju plāni ar augstu ieguldījumu procentiem akcijās, bet, ja pensionēšanās vecums ir tuvāks, vēlams izvēlēties mazāk riskanti plāni.
Lasi arī: BNN Analytics | Augsti pīkstieni var būt kaitinoši, taču Lietuva ir apņēmības pilna uzlabot savu avārijas trauksmes sistēmu
