Vēlēšanas Francijā: galēji labējie izvirzījās vadībā pirmajā kārtā, kas saskaņā ar prognozēm ir trieciens Makronam

CNN
—

Marinas Lepēnas vadītā galēji labējā partija Nacionālais mītiņš panāca progresu Francijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā. Francija Sākotnējās cerības liecināja, ka Taisnīguma un attīstības partija svētdien rīkos pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas, kas to tuvinās varas vārtiem nekā jebkad agrāk.

Pēc neparasti lielas vēlētāju aktivitātes Nacionālās frontes bloks ieguva 34% balsu, bet otrajā vietā ierindojās kreiso partiju apvienība Jaunā tautas fronte ar 28,1%, bet prezidenta Emanuela Makrona koalīcija pēc provizoriskiem aprēķiniem nokrita uz trešo vietu ar 20,3%. Ipsos.

Lai gan šķiet, ka Nacionālais mītiņš ir uz pareizā ceļa, lai iegūtu lielāko vietu skaitu Nacionālajā asamblejā, tas var nesaņemt 289 vietas, kas nepieciešamas absolūtam vairākumam, kas liecina, ka Francija, iespējams, virzās uz pakārtu parlamentu un lielāku politisko nenoteiktību.

Prognozes liecina, ka pēc otrās balsošanas kārtas nākamajā svētdienā Nacionālā fronte iegūs no 230 līdz 280 mandātiem Pārstāvju palātā ar 577 vietām, kas ir satriecošs pieaugums salīdzinājumā ar 88 vietām aizejošā parlamentā. Bija paredzēts, ka Nacionālā līga iegūs no 125 līdz 165 vietām, grupai samazinoties par 70 līdz 100 vietām.

Šīs vēlēšanas, ko Makrons izsludināja pēc tam, kad viņa partija cieta smagu sakāvi Nacionālajā mītiņā šomēnes notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, var novest pie tā, ka viņam būs jāpavada atlikušie trīs prezidenta pilnvaru gadi neveiklā partnerībā ar premjerministrs no opozīcijas partijas.

Partija Nacionālā fronte ziemeļu pilsētā Henina-Bomontā izcēlās svinībās, kad tika paziņoti rezultāti, taču Marine Lepēna steidza uzsvērt, ka nākamajā svētdienā gaidāmajām vēlēšanām būs izšķiroša nozīme.

“Demokrātija ir runājusi, un franču tauta ir izvirzījusi Nacionālo mītiņu un tā sabiedrotos pirmajā vietā – praktiski izdzēšot Makrona bloku,” viņa sacīja pūlim, kas svinēja savu dzimšanas dienu, piebilstot: “Nekas nav uzvarēts – un otrā kārta būs izšķiroša.”

Uzrunā partijas galvenajā mītnē Parīzē 28 gadus vecais partijas līderis Džordans Bardella, kurš nākotnē kļūs par premjerministru, piebalsoja Lepēnas vēstījumam.

Bardella sacīja: “Balsojums, kas notiks nākamajā svētdienā, ir vienas no izšķirošākajām vēlēšanām visā Piektās Republikas vēsturē.”

Jautrās runās pirms pirmās kārtas Bardella sacīja, ka noraidīs mazākuma valdību, jo Nacionālajai frontei likumu pieņemšanai būs nepieciešamas sabiedroto balsis. Ja Nacionālajai frontei neizdosies iegūt absolūto vairākumu un Bardella paliks uzticīga savam vārdam, Makronam var nākties meklēt premjerministru no skarbajiem kreisajiem vai kaut kur citur, lai izveidotu tehnokrātisku valdību.

Parīzē svētdienas vakarā pēc rezultātu paziņošanas izcēlās pret galēji labējiem noskaņotie protesti, demonstrantiem aizdedzinot uguņošanu un aizdedzinot atkritumu tvertnes, vēsta Reuters. Videoklipos redzams, kā protestētājs izsit vitrīnas logu, un cilvēki, kas bēg no šķietami asaru gāzes balona.

Līdz ar vēl nebijušu vietu skaitu, kas notiks trīskāršu vēlēšanu otrajā kārtā, tagad sāksies nedēļu ilgas politiskās sarunas, jo centriskās un kreisās partijas lems, vai atkāpties atsevišķās vietās, lai bloķētu nacionālistiski noskaņoto un pret imigrāciju noskaņoto Nacionālo. Fronte – kas jau kādu laiku Francijas politikā ir bijusi parija – iegūt vairākumu.

Kad Nacionālais mītiņš – ar savu iepriekšējo nosaukumu Nacionālā fronte – pirmajā balsošanas kārtā demonstrēja spēcīgu sniegumu, iepriekš kreisās un centriskās partijas apvienojās, lai nepieļautu tā pārņemšanu pēc principa, kas pazīstams kā “sanitārā barjera”.

Pēc tam, kad Žans Marī Lepēns — Marina tēvs un Nacionālās frontes līderis gadu desmitiem ilgi — negaidīti uzvarēja sociālistu kandidātu Laionelu Žospēnu 2002. gada prezidenta vēlēšanās, sociālisti atkāpās no labēji centriskā kandidāta Žaka Širaka, panākot viņu. Zemes nogruvums otrajā kārtā.

Mēģinot atņemt Nacionālajai frontei vairākumu, Nacionālā fronte – šī mēneša sākumā izveidotā kreiso koalīcija – solīja atsaukt visus savus kandidātus, kuri pirmajā kārtā ieņēma trešo vietu.

“Mūsu norādījumi ir skaidri — neviena papildu balss, neviena papildu vieta Nacionālajam mītiņam,” svētdien atbalstītājiem sacīja NFP lielākās partijas France Unbowed vadītājs Žans Liks Melenšons.

Melenšons piebilda: “Mums priekšā ir gara nedēļa, un katrs cilvēks pieņems lēmumu pēc savas sirdsapziņas, un šis lēmums ilgtermiņā noteiks mūsu valsts nākotni un mūsu katra likteni.”

Marine Tondiller, Zaļās partijas – mērenāka Nacionālās pārmaiņu frontes daļas – līdere, personīgi aicināja Makronu atkāpties no dažām vietām, lai atņemtu Nacionālajam mītiņam vairākumu.

“Mēs paļaujamies uz jums: izstājiet, ja iegūsiet trešo vietu trīscīņā, un, ja jūs nekvalificēsities otrajai kārtai, aiciniet savus atbalstītājus balsot par kandidātu, kurš atbalsta republikāņu vērtības,” viņa sacīja.

Makrona sabiedrotie arī aicināja savus atbalstītājus neļaut galēji labējiem pārņemt varu, taču viņi brīdināja neatdot savas balsis pretrunīgi vērtētajam vīrietim Melenšonam.

Makrona protežē un aizejošais premjerministrs Gabriels Attals mudināja vēlētājus nepieļaut, ka Nacionālā mītiņa partija iegūst vairākumu, taču sacīja, ka Melenšona vadītā Francijas sacelšanās partija “novērš ticamu alternatīvu” galēji labējai valdībai.

Bijušais premjerministrs Edouard Philippe, vēl viens Makrona sabiedrotais, sacīja: “Balsis nav jāatdod par Nacionālā rallija kandidātiem, bet arī par nepiekāpīgās Francijas kandidātiem, ar kuriem mēs nepiekrītam pamatprincipos.”

Taču nav skaidrs, vai taktiskā balsošana spēs neļaut Nacionālajai rallija partijai iegūt vairākumu. Svētdienas balsojumā Nacionālais rallijs guva atbalstu vietās, kuras vēl nesen nebija iedomājamas. Ziemeļu departamenta 20. vēlēšanu apgabalā, industriālā apgabalā, Komunistiskās partijas līderi Fabienu Ruselu pirmajā kārtā uzvarēja Nacionālās rallija partijas kandidāts, kuram nebija iepriekšējas politiskās pieredzes. Komunisti bija ieņēmuši šo vietu kopš 1962. gada.

Makrona lēmums izsludināt pirmstermiņa vēlēšanas – pirmās Francijā kopš 1997. gada – pārsteidza valsti un pat viņa tuvākos sabiedrotos. Svētdienas balsojums notika trīs gadus agrāk nekā nepieciešams un tikai trīs nedēļas pēc tam, kad Makrona partija Ennahda Eiropas Parlamenta vēlēšanās sakāva Nacionālā fronte.

Makrons ir apņēmies pildīt atlikušo sava pēdējā prezidenta termiņa laiku, kas turpināsies līdz 2027.gadam, taču tagad viņam ir iespēja iecelt premjerministru no opozīcijas partijas — retā veidā, kas pazīstams kā “kopdzīve”.

Francijas valdībai nav problēmu pieņemt likumus, ja prezidents un parlamenta vairākums pieder vienai partijai. Ja tas tā nav, lietas var apstāties. Kamēr prezidents nosaka valsts ārpolitiku, Eiropas un aizsardzības politiku, parlamenta vairākums ir atbildīgs par iekšzemes likumu, piemēram, pensiju un nodokļu, pieņemšanu.

Taču šīs pilnvaras var pārklāties, kas var iegrūst Franciju konstitucionālā krīzē. Piemēram, Bardella noraidīja karaspēka nosūtīšanu, lai palīdzētu Ukrainai pretoties Krievijas iebrukumam — Makrona izvirzīto ideju — un sacīja, ka neļaus Kijevai izmantot Francijas militāro aprīkojumu, lai uzbruktu mērķiem Krievijas iekšienē. Nav skaidrs, kurš šādos konfliktos varētu gūt virsroku, jo robeža starp iekšpolitiku un ārpolitiku ir izplūdusi.

Galēji labējā valdība var izraisīt finanšu un konstitucionālo krīzi. Nacionālā fronte ir devusi dāsnus tēriņu solījumus – no Makrona pensiju reformu atcelšanas līdz nodokļu samazināšanai degvielai, gāzei un elektrībai – laikā, kad Brisele var brutāli samazināt Francijas budžetu.

Tā kā fiskālais deficīts ir viens no augstākajiem eirozonā, Francijai, iespējams, būs jāsāk taupības periods, lai izvairītos no nonākšanas Eiropas Komisijas apstiprināto jauno fiskālo noteikumu slazdā. Bet, ja Konservatīvās partijas tēriņu plāni tiks īstenoti, tie izraisīs Francijas deficīta pieaugumu — izredzes, kas ir bijušas obligāciju tirgus un izraisījušas brīdinājumus par “Lizas Truss stila finanšu krīzi”, kas ir atsauce uz valsts īsāko premjerministri In Lielbritānijas dienesta vēsture.

Īsā paziņojumā svētdienas vakarā Makrons sacīja, ka augstā vēlētāju aktivitāte liecina par “franču vēlētāju vēlmi noskaidrot politisko situāciju”, un aicināja savus atbalstītājus pulcēties otrajā kārtā.

“Nacionālās asamblejas priekšā ir pienācis laiks plašai, nepārprotami demokrātiskai un republikāņu sanāksmei otrajai kārtai,” viņš sacīja.