Vēstule liecina, ka pāvests Pijs XII, iespējams, jau agri zināja par holokaustu

17. septembris (Reuters) — kara laika pāvests Pijs Tas bija neskaidrs un nepārbaudīts.

Dzeltenajai vēstulei, kuru svētdien publicēja Itālijas laikraksts Corriere della Sera, ir liela nozīme, jo to atklāja Vatikāna arhivārs un tā tika publicēta ar Svētā Krēsla amatpersonu mudinājumu.

Vēstuli, kas datēta ar 1942. gada 14. decembri, uzrakstīja tēvs Lotārs Kēnigs, jezuīts, kurš piedalījās antinacistiskajā pretestībā Vācijā, un tā adresēta pāvesta personīgajam sekretāram Vatikānā, tēvam Robertam Līberam, arī vācietim.

Vatikāna arhivārs Džovanni Koko laikrakstam Corriere sacīja, ka vēstules nozīme ir “milzīga un unikāls gadījums”, jo tā liecina, ka Vatikāna rīcībā ir informācija, ka darba nometnes patiesībā ir nāves fabrikas.

Vēstulē Kēnigs sacīja Līberam, ka avoti apstiprināja, ka aptuveni 6000 poļu un ebreju katru dienu tiek nogalināti “SS krāsnīs” Belzecas nometnē pie Rafa Ruskas, kas tolaik bija Vācijas okupētās Polijas daļa un tagad atrodas Polijā. Rietumukraina.

Koko sacīja laikrakstam, kura raksts: “Šī dokumenta novitāte un nozīme izriet no fakta: tagad mēs esam pārliecināti, ka katoļu baznīca Vācijā nosūtīja Pijam XII precīzas un detalizētas ziņas par noziegumiem, kas pastrādāti pret ebrejiem.” Tās nosaukums bija: “Pazīstot Piju XII.”

Uz laikraksta Corriere jautājumu, vai vēstule liecina, ka Pijs par to zināja, Koko atbildēja: “Jā, un ne tikai kopš tā laika.”

Dokumenti tika sakārtoti nejauši

Vēstulē bija atsauce uz divām citām nacistu nometnēm – Aušvicu un Dahavu – un tika norādīts, ka starp Kēnigu un Leiberu bija arī citas vēstules, kas vai nu bija pazudušas, vai vēl nav atrastas.

Pija atbalstītāji stāsta, ka viņš aizkulisēs strādājis, lai palīdzētu ebrejiem, un nav runājis, lai nepieļautu katoļu situācijas pasliktināšanos nacistu okupētajā Eiropā. Viņa kritiķi saka, ka viņam trūkst drosmes publiski runāt par viņa rīcībā esošo informāciju, neskatoties uz to, ka sabiedrotie, kas cīnās pret Vāciju, lūdza.

Vēstule bija starp dokumentiem, kas, pēc Cucu teiktā, nejauši glabāti Vatikāna Ārlietu ministrijā un tikai nesen tika nogādāti centrālajā arhīvā, kurā viņš strādā.

Sjūzena Brauna Fleminga, ASV Holokausta memoriālā muzeja Vašingtonā starptautisko akadēmisko programmu direktore, e-pastā aģentūrai Reuters sacīja, ka paziņojums liecina, ka Vatikāns nopietni uztver pāvesta Franciska paziņojumu, ka “Baznīca nebaidās no vēstures”, kad viņš 2019. gadā lika atvērt kara laika arhīvus.

“Ir vēlme un atbalsts rūpīgi izvērtēt dokumentus no zinātniskā viedokļa – vai tas ir pozitīvi vai negatīvi attiecībā uz to, ko dokumenti atklāj,” viņa teica.

E-pastā Reuters Pulicera prēmijas laureāts Deivids Kercers, 2022. gadā izdotās grāmatas “Pāvests karā” autors par pāvesta gadiem, sacīja, ka Koko ir “nopietns pirmās kārtas zinātnieks”, kurš centralizēti iecelts Vatikānā atklāt Baznīcas noslēpumus. fakts.

Brauns-Flemings, Koko un Kurcers nākammēnes piedalīsies lielajā konferencē par Piju un holokaustu Pontifikālajā Gregorijā, kuru sponsorē katoļu un ebreju organizācijas, ASV Valsts departaments un Izraēlas un ASV holokausta pētniecības grupas.

Mūsu standarti: Thomson Reuters uzticības principi.