Salīdzinot ar 2022. gada otro ceturksni, vidējie mēneša ienākumi pieauga par 163 eiro jeb 12,0%. Stundas peļņa pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 10,48 eiro jeb 13,8%.
2023. gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada pirmo ceturksni, vidējie bruto ienākumi pieauga par 4,3%, bet stundas izpeļņa pieauga par 14,1%.
Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, pamatojoties uz darba devējiem piemērojamiem darbaspēka nodokļiem) ir 1114 eiro jeb 73,0% no bruto darba samaksas. Tīrā peļņa par 0,1 procentpunktu pārspēja patēriņa cenu kāpumu, pieaugot par 11,7 procentiem, kas liecina par mērenāku algu saņēmēju pirktspējas samazināšanos.
2023. gada otrajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1215 eiro. Salīdzinot ar 2022. gada otro ceturksni (1078 eiro), tas palielinājās par 137 eiro jeb 12,7%. 2023. gada otrajā ceturksnī vidējā neto darba samaksa (pēc nodokļu nomaksas) bija 888 eiro un gada laikā pieauga par 11,0%.
Sabiedriskajā sektorā vidējās izpeļņas kāpums bija straujāks nekā privātajā sektorā – attiecīgi 12,2% un 11,9%.
2023.gada otrajā ceturksnī vidējie kopējie mēneša ienākumi pirms nodokļu nomaksas sabiedriskajā sektorā bija 1549 eiro, savukārt privātajā sektorā – par 30 eiro mazāk (1519 eiro). Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību uzņēmumi, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētie un finansētie uzņēmumi, vidējie ienākumi pieauga līdz 1492 eiro jeb 10,7%.
Salīdzinot ar 2023.gada pirmo ceturksni, vidējie ienākumi sabiedriskajā sektorā pieauga par 8,9%, no kuriem 9,2% bija vispārējās valdības sektorā, bet privātajā sektorā kāpums bija mazāks par 2,4%.
Valsts darba samaksas fonds 2023.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada otro ceturksni, palielinājās par 13,2% jeb 399,4 miljoniem eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķinot pilnas slodzes vienībās, sasniedza 7,7 tūkstošus cilvēku jeb 399,4 miljonus eiro. 1,0%.
Saimniecisko darbību ziņā lielākais vidējo ienākumu pieaugums reģistrēts lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zvejniecībā par 20,2% (lielākais pieaugums zvejniecībā), ūdens apgādes un sanitārijas un atkritumu apsaimniekošanas un apstrādes darbībās par 19,0%, kā arī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē. par 19,0%. 18,9%, transportēšana un uzglabāšana par 18,0% (lielākais pieaugums gaisa transporta sektorā), enerģētika par 15,2%, valsts pārvalde par 14,6%. Jāpiebilst, ka ūdensapgādes, sanitārijas, atkritumu apsaimniekošanas un attīrīšanas darbību, kalnrūpniecības, karjeru izstrādes un enerģētikas nozares straujo kāpumu ietekmēja ne tikai peļņas pieaugums, bet arī pilnas slodzes darbinieku skaita samazināšanās.
2023. gada otrajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija augstāka nekā vidēji valstī finanšu un apdrošināšanas darbībās (2656 eiro), informācijas un komunikācijas jomā (2523 eiro), enerģētikas nozarē (2041 eiro), un profesionāļiem. zinātniskās un tehniskās darbības (1937 eiro), valsts pārvalde (1777 eiro), ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (1710 eiro), cilvēku veselības un sociālā darba pakalpojumi (1662 eiro), ūdensapgādes un sanitārijas darbības, kā arī atkritumu apsaimniekošana un apstrāde. (1582 eiro), kā arī lauksaimniecība, mežsaimniecība un zvejniecība (1552 eiro).
2023. gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022. gada otro ceturksni, Igaunijā un Lietuvā vidējā bruto darba samaksa pieauga līdzīgi: Igaunijā par 12,4% un Lietuvā par 12,3%. Gada pieauguma temps Latvijā bija nedaudz zemāks – 12,0%.
Visās Baltijas valstīs 2023. gadā ir paaugstināta valsts minimālā alga. Vislielākais pieaugums vērojams Latvijā – par 24,0% (no 500 eiro uz 620 eiro), kam seko Lietuva ar 15,1% (no 730 uz 840 eiro) un Igaunija ar 10,9% (no 500 līdz 840 eiro). 654 līdz 725 eiro).
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
