2022.gada otrajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu valstī bija 1362 eiro.
Salīdzinot ar 2021.gada otro ceturksni, vidējie mēneša ienākumi pieauga par 105 eiro jeb 8,3%. Stundas peļņa pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 9,20 eiro jeb 5,6%.
2022.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 5,0%, bet stundas izpeļņa – par 5,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Vidējā neto darba samaksa, kas aprēķināta, pamatojoties uz piemērojamajiem darbaspēka nodokļiem darba vietā, bija 997 eiro jeb 73,2% no bruto ienākumiem.
Gada laikā tīrā peļņa pieauga lēnāk nekā kopējā peļņa – par 7,5%.
Tomēr, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, tīrā peļņa saruka par 7,6%, kas liecina par strauju algu saņēmēju pirktspējas kritumu.
2022. gada otrajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1078 eiro, bet neto (pēc nodokļu nomaksas) bija 801 eiro. Salīdzinot ar 2021.gada otro ceturksni, bruto un neto darba samaksa valstī pieauga par 10,8%.
Mediāna aprēķināta, pamatojoties uz statistikas apsekojumos pieejamo informāciju un Valsts ieņēmumu pārvaldes administratīvajiem datiem.
Mediāna ir vidējā strādnieku algu augošā vai dilstošā secībā vidū, t.i., puse no algām ir virs vidējās, bet otra puse ir zemāka. Vidēji, salīdzinot ar vidējo aritmētisko izpeļņu, to neietekmē ļoti augsta vai zema darba samaksa, tā precīzāk atspoguļo tipiskos ienākumus.
2022.gada otrajā ceturksnī mēneša vidējā peļņa privātajā sektorā bija 1358 eiro, un gada laikā tā pieauga straujāk nekā sabiedriskajā sektorā – par 9,0%.
Vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā ir 1380 eiro, pieauguma temps – 7,0%.
Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētie un finansētie uzņēmumi, vidējie ienākumi pieauga līdz 1346 eiro jeb 6,3%.
Salīdzinot ar 2022.gada pirmo ceturksni, vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā pieauga par 7,4%, no tā vispārējās valdības sektorā – 8,1%, bet privātajā – par 4,0%.
2022. gada otrajā ceturksnī vidējā mēneša darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija augstāka nekā valstī vidēji finanšu un apdrošināšanas darbībās (€2413), informācijā un komunikācijā (€2239), enerģētikā (1765€), profesionāļos. , un zinātniskā darbība un tehniskā (1 723 €), cilvēku veselības un sociālā darba darbība (1 621 €), valsts pārvalde un aizsardzība (1 556 €), kā arī ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (1 440 €).
Vismazākie kopējie vidējie ienākumi bija izmitināšanas un ēdināšanas pasākumos (861 eiro).
Vidējās darba samaksas izmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku darba samaksas pieaugums vai samazinājums, bet arī strukturālās izmaiņas darba tirgū – uzņēmumi, kas uzsāka un pārtrauca darbību gada laikā, izmaiņas darbinieku skaitā un darba slodzēm ietekmē Covid pandēmijas dēļ veiktie valdības ierobežojumi un atbalsta pasākumi -19. Ietekme no minētajiem faktoriem kopumā atspoguļojas kā darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita izmaiņas, kas tiek izmantotas vidējās darba samaksas aprēķinos.
2022. gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada otro ceturksni, kopējais darba samaksas fonds palielinājās par 11,6% jeb 315,7 miljoniem eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķinot pilnas slodzes vienībās, pieauga par 22,0 tūkst. cilvēku jeb 3,1%.
Gada laikā lielākais vidējo ienākumu pieaugums reģistrēts lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zvejniecībā (15,1%), mākslā, atpūtā un atpūtā (12,6%), transportā un uzglabāšanā (12,2%), kā arī ūdensapgādē un sanitārijā. un atkritumu apsaimniekošana. un apstrādes darbības (12,0%), kā arī profesionālās, zinātniskās un tehniskās darbības (12,0%).
Visās minētajās aktivitātēs, izņemot mākslu, atpūtu un atpūtu, ir vērojams darba samaksas fonda pieaugums, bet darbinieku skaits ir samazinājies. Taču mākslas, izklaides un atpūtas fonds pieauga straujāk nekā darbinieku skaits.
2022.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021.gada otro ceturksni, lielākais vidējās pirmsnodokļu izpeļņas pieaugums fiksēts Pierīgā (9,0%) un Vidzemē (8,5%).
Augstākie kopējie vidējie ienākumi par pilnas slodzes darbu bija Rīgā (1 525 eiro), savukārt zemākie bija Latgalē (947 eiro, kas ir par 38% mazāki nekā galvaspilsētā).
2022. gada otrajā ceturksnī bruto ienākumi stundā bija 9,20 eiro, un gada laikā pieauga par 5,6% (no 8,71 eiro 2021. gada otrajā ceturksnī).
Gada laikā vienas stundas darbaspēka izmaksas (kurā ir iekļauta darba samaksa, kā arī citi ar darbaspēku saistītie izdevumi darba devējam) pieauga no 10,85 eiro līdz 11,54 eiro jeb par 6,4%, jo palielinājās kopējās darbaspēka un stundas izmaksas – attiecīgi 12,1% un 5,4%. taisni.
2022.gada otrajā ceturksnī vidējie bruto ienākumi par pilnas slodzes darbu Lietuvā bija 1781 eiro, Igaunijā 1693 eiro, bet Latvijā 1362 eiro.
Salīdzinot ar 2021.gada otro ceturksni, zemākais vidējo ienākumu gada pieauguma temps fiksēts Latvijā – 8,3%, Igaunijā tas bija 10,1% un augstākais rādītājs Lietuvā – 13,7%.
