Zināšanu ietilpīgas darba vietas pārceļas uz Eiropas austrumu un rietumu daļām

Ievads: Eiropa kļūst arvien integrētāka — ne tikai aizsardzības politikas ziņā, bet arī zināšanu ietilpīgu darba vietu izplatības dēļ. Šī tendence liecina, ka notiek pārmaiņas un ka uz uzņēmējdarbību orientētas darbavietas arvien vairāk atrodas Eiropas austrumu un dienvidu daļā. Pētījumā secināts, ka visās valstīs ar augstākajiem izaugsmes rādītājiem nodokļu likmes ir salīdzinoši zemas, savukārt valstis ar augstiem nodokļiem cieš no stagnācijas.

Kopš 2017. gada projekts Brain Business Jobs ir kartējis zināšanu ietilpīgu darba vietu ģeogrāfiju Eiropā. Indekss, ko publicējis Eiropas Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību centrs ar Ziemeļvalstu galvaspilsētas atbalstu, ietver 31 valsti un 277 reģionus Eiropā un mēra to iedzīvotāju īpatsvaru (15-64), kas pašlaik ir nodarbināti zināšanu ietilpīgos uzņēmumos. šādās nozarēs: tehnoloģijas, IT, telekomunikācijas vai progresīvi pakalpojumi vai dizains vai citi radoši darbi. Pētījumā secināts, ka Eiropa kļūst par arvien integrētāku zināšanu ekonomiku. Rezultāti pastiprina saikni starp augsto zināšanu ietilpīgo darbu īpatsvaru un zemo bezdarba līmeni.

Lai gan liela daļa politikas diskusiju ir vērsta uz to, kā Eiropas valstis integrēs savu aizsardzības un ārpolitiku (reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā), vienlaikus notiek arī ekonomiskā integrācija. Viens no svarīgiem notikumiem ir tas, ka Austrumeiropas un Dienvideiropas valstis ir fiksējušas iespaidīgu šo darba vietu pieaugumu un tuvojas tām.

Dienvideiropas galvaspilsētās (Parīze, Madride, Roma, Lisabona, Atēnas, Kipra un Valleta) kopā ir vairāk nekā 2,4 miljoni zināšanu ietilpīgu darbavietu. Tas ir daudz vairāk nekā 1,6 miljoni darbavietu, kas reģistrētas Rietumeiropas galvaspilsētās (Londonā, Berlīnē, Amsterdamā, Vīnē, Briselē un Luksemburgā).

Austrumeiropas galvaspilsētās ir divreiz vairāk zināšanu ietilpīgu darbu nekā Ziemeļvalstīs. Varšavā, Budapeštā, Bukarestē, Prāgā, Sofijā, Bratislavā, Zagrebā, Latvijā, Ļubļanā, Viļņā un Tallinā kopā ir vairāk nekā 1,5 miljoni šādu darba vietu. Kamēr Ziemeļvalstīs (Stokholmā, Kopenhāgenā, Helsinkos, Oslo un Reikjavīkā) ir iespaidīga un spēcīga zināšanu ietilpīgu darba vietu radīšanas un veicināšanas kultūra, to mazākais skaits nozīmē, ka racionālu biznesa darba vietu skaits ir aptuveni 700 000.

Šo darba vietu koncentrācija joprojām ir visaugstākā Rietumeiropas un Ziemeļeiropas valstīs. Vislielākais īpatsvars ir Šveicei (10,7 %), otrajā vietā ir Zviedrija (10,1 %), bet trešajā vietā ir Īrija, kas turpina vērot izaugsmi (10,0 %). Interesanti, ka Īrija, pateicoties savai labvēlīgajai nodokļu sistēmai un uzņēmējdarbību atbalstošajai politikai, ir pakāpusies rangā, un tagad tā tuvojas Zviedrijai.

Tomēr lielākā izaugsme notiek galvenokārt Austrumeiropā un Dienvideiropā. No 2014. līdz 2022. gadam relatīvais šo darba vietu pieaugums Lietuvā un Kiprā bija 62%. Turklāt Portugālē, Rumānijā, Ungārijā un Bulgārijā pieauguma tempi pārsniedza 50%. Salīdzinājumam tajā pašā periodā cieta dažas no ievērojamākajām kontinenta valstīm: Vācija (28 %), Apvienotā Karaliste (16 %) un Francija (9 %).

Pētījumā konstatēts, ka valstīs ar augstākajiem izaugsmes rādītājiem, šķiet, ir salīdzinoši zemas nodokļu likmes un otrādi. Vairāk nekā 33% no novirzes var izskaidrot ar nodokļu līmeņu atšķirībām attiecībā pret IKP.

Reģionālā līmenī Austrumeiropa jau ir priekšgalā. Tas ir tāpēc, ka neparasti liela daļa zināšanu ietilpīgu darbavietu atrodas tikai galvaspilsētās, no kurām lielākā daļa apvieno konkurētspējīgus nodokļus ar spēcīgu talantu kopumu STEM nozarēs.

Visos iepriekšējos pētījumos Bratislavā bija visaugstākā šo funkciju koncentrācija uz vienu iedzīvotāju. Lai gan ir iespaidīgi, ka aptuveni 22,8% cilvēku Bratislavā strādā zināšanu ietilpīgos uzņēmumos, jaunākā indeksa augšgalā ir cits reģions. 2023. gadā Budapešta ieraksta savu pirmo zelta medaļu (23,9%), apsteidzot Bratislavu un Prāgu attiecīgi otrajā un trešajā vietā. Tai seko Augšbavārija, Parīze, Stokholma, Dienvidaustrumu Anglija (Berkšīra, Bekingemšīra un Oksfordšīra), Kopenhāgena, Londona un Bukareste. Pirmajā desmitniekā četri reģioni ir Austrumeiropā, trīs Rietumeiropā, divi Ziemeļvalstīs un viens Dienvideiropā.

Zināšanu ietilpīgo darba vietu skaits pieaug galvenokārt austrumos un dienvidos — divos reģionos, kas jau sen ir ievērojami atpalikuši no saviem kolēģiem ziemeļos un rietumos. Kamēr Stokholma un Londona joprojām ir vadošie centri un centri, Austrumeiropa pēkšņi fiksē iespaidīgu izaugsmi, un tagad tās augšgalā ir trīs galvaspilsētas reģioni.

Tā kā angļu valoda kļūst par izvēles valodu profesionālajā līmenī un digitālā savienojamība turpina pārveidot kontinentu, Eiropa arvien vairāk kļūst par integrētu ekonomiku.

Veselīga sadarbība un institucionālā konkurence vienmēr ir veidojusi stabilu pamatu progresam un panākumiem Eiropā. Mēs esam pārliecināti, ka tas ir arī ceļš uz priekšu. Tagad Dienvideiropa un Austrumeiropa to panāk, apvienojot konkurētspējīgus nodokļus un ieguldījumus izglītībā. Protams, tas liks Rietumeiropai un Ziemeļeiropai pastiprināt savus piedāvājumus un politiku. Zināšanu ietilpīgi uzņēmumi Eiropā sadarbojas visās vērtību ķēdēs, kas aptver visu kontinentu. Piemēram, dažos Stokholmas un Londonas uzņēmumos var būt neliels darbinieku skaits, kas strādā konkrētajā projektā, savukārt lauvas tiesu veic apakšuzņēmēji talantīgās un pieejamās vietās, piemēram, Budapeštā, Bratislavā vai Bukarestē.

Tā kā Eiropa kļūst par arvien nozīmīgāku platformu sadarbībai drošības un aizsardzības jomā, mēs uzskatām, ka ir svarīgi arī atzīt nozīmīgo integrāciju, kas notiek zināšanu ietilpīgās funkcijās. Tā galu galā ir pozitīva attīstība. Apvienojot konkurenci un sadarbību, Eiropa var radīt drošākas sabiedrības un panākt spēcīgāku ekonomisko un tehnoloģisko progresu.

Izpratne un zināšanu ietilpīgu darbavietu izaugsmes modeļu atzīšana Eiropā ir svarīga arī politikas veidotājiem un uzņēmumiem Atlantijas okeāna otrā pusē. Mūsdienās Eiropa arvien vairāk attīstās kopumā.

Ziemeļeiropas un Rietumeiropas valstīs vēsturiski ir izveidojušās spēcīgas institūcijas ar zemiem korupcijas līmeņiem, taču pārmērīgi attīstītais publiskais sektors un augstie nodokļi ir kavējuši to attīstību. Austrumeiropas un Dienvideiropas valstu mērķis ir stiprināt savas institūcijas, samazināt vēsturiski augsto korupcijas līmeni un gūt labumu no acīmredzamām priekšrocībām, ko sniedz zemāki nodokļi.

Mēs uzskatām, ka šī tendence turpināsies — līdzīgi kā Amerikas Savienotajās Valstīs, jo tehnoloģiju uzņēmumi paplašinās ārpus Silīcija ielejas. Digitālā transformācija ir galvenais izskaidrojums, jo tas ļauj zināšanu ietilpīgiem uzņēmumiem sadarboties lielos attālumos. Izaugsmes maiņa no austrumiem uz dienvidiem rada institucionālu spiedienu uz valdībām Rietumeiropā un Ziemeļeiropā, lai tās pieņemtu uzņēmējdarbībai labvēlīgu politiku un ieguldītu un mudinātu vairāk cilvēku veidot karjeru STEM nozarēs. Tas pavērtu ceļu dinamiskākas un spēcīgākas Eiropas ekonomikas attīstībai.

Nima Sanandaji, Eiropas Uzņēmējdarbības un politikas reformu centra (ECEPR) direktors
Klass Tikkanens, Nordic Capital Operatīvās nodaļas vadītājs