Vai varat nodot man tā saukto whatchamacallit? Tas atrodas turpat blakus lietai, ko sauc par thingamajig.
Daudziem no mums ikdienas dzīvē ir grūti atrast vārdus. Šīs grūtības parasti kļūst pamanāmākas ar vecumu.
Grūtības atkārtoti atrast pareizo vārdu var norādīt uz izmaiņām smadzenēs Fiksēts Ar Alcheimera slimības agrīnajām (“preklīniskajām”) stadijām – pirms parādās izteiktāki simptomi.
Tomēr A Nesenais pētījums Toronto universitātes pētnieku pētījums liecina, ka runas ātrums, nevis grūtības atrast vārdus, ir visprecīzākais smadzeņu veselības rādītājs gados vecākiem pieaugušajiem.
Pētnieki lūdza 125 veselus pieaugušos vecumā no 18 līdz 90 gadiem detalizēti aprakstīt ainu. Šo aprakstu ierakstus vēlāk analizēja mākslīgā intelekta programmatūra, lai iegūtu tādas funkcijas kā runas ātrums, pauzes starp vārdiem un izmantoto vārdu dažādība.
Dalībnieki arī pabeidza standarta testu komplektu, kurā tika mērīta koncentrēšanās, domāšanas ātrums un spēja plānot un izpildīt uzdevumus. Ar vecumu saistītā šo “izpildvaras” spēju samazināšanās bija cieši saistīta ar cilvēka ikdienas runas tempu, kas liecina par plašāku samazināšanos nekā tikai grūtības atrast pareizo vārdu.
Viens no šī pētījuma jaunajiem aspektiem bija attēla un vārda iejaukšanās uzdevuma izmantošana, kas ir inteliģents uzdevums, kas paredzēts, lai atdalītu divus soļus, kas noved pie objekta nosaukšanas: pareizā vārda atrašana un mutes mācīšana, kā to pateikt skaļi.
Veicot šo uzdevumu, dalībniekiem tika rādīti attēli ar ikdienas priekšmetiem (piemēram, slotu), atskaņojot audio klipu ar vārdu, kam bija nozīme (piemēram, “mops” – apgrūtinot attēla nosaukuma izdomāšanu) vai kas izklausījās līdzīgi (piemēram, “līgavainis”, kas to varētu atvieglot).
Interesanti, ka pētījums atklāja, ka vecāku pieaugušo dabiskais runas ātrums bija saistīts ar viņu ātrumu, nosaucot attēlus. Tas uzsver, ka vispārēja apstrādes palēnināšanās var būt pamatā plašākām kognitīvām un lingvistiskām izmaiņām līdz ar vecumu, nevis īpašam izaicinājumam vārdu izgūšanā no atmiņas.
Borderframe=”0″ Atļaut Fullscreen=”Atļaut pilnekrāna režīmu”>
Kā padarīt rezultātus jaudīgākus
Lai gan šī pētījuma rezultāti ir interesanti, vārdu atrašana, reaģējot uz attēliem balstītām norādēm, var neatspoguļot vārdu krājuma sarežģītību neierobežotās ikdienas sarunās.
Verbālās raitības uzdevumus, kuros dalībniekiem ir jāģenerē pēc iespējas vairāk vārdu no noteiktas kategorijas (piem., dzīvnieki vai augļi) vai sākas ar konkrētu burtu noteiktā laika periodā, var izmantot kopā ar attēlu nosaukšanu, lai labāk uztvertu mēle” fenomens.
Mēles gals fenomens attiecas uz īslaicīgu nespēju izgūt vārdu no atmiņas, neskatoties uz daļēju atcerēšanos un sajūtu, ka vārds ir zināms.
Šie uzdevumi ir labāks ikdienas sarunas tests nekā attēla un vārda iejaukšanās uzdevums, jo tie ietver aktīvu vārdu izgūšanu un veidošanu no vārdu krājuma, līdzīgi kā dabiskajā runā.
Lai gan verbālās plūduma veiktspēja būtiski nepazeminās līdz ar vecumu (kā parādīts… Pētījums 2022), slikta šo uzdevumu izpilde var liecināt par neirodeģeneratīvām slimībām, piemēram, Alcheimera slimību.
Šie testi ir noderīgi, jo tajos tiek ņemtas vērā tipiskas vārdu izguves spējas izmaiņas, cilvēkiem novecojot, ļaujot ārstiem noteikt traucējumus, kas pārsniedz normālu novecošanos, un atklāt iespējamos neirodeģeneratīvos apstākļus.
Verbālās plūduma pārbaude iesaista dažādas smadzeņu apgabalus, kas ir iesaistīti valodā, atmiņā un izpildvaras darbībā, un tādējādi var sniegt ieskatu par to, kuras smadzeņu zonas ietekmē kognitīvās funkcijas samazināšanās.
Toronto Universitātes pētījuma autori varēja pētīt dalībnieku subjektīvo pieredzi vārdu atrašanas grūtībās līdzās objektīviem pasākumiem, piemēram, pauzēm runas laikā. Tas sniegtu plašāku izpratni par iesaistītajiem kognitīvajiem procesiem.
Subjektīvie ziņojumi par vārdu izguves grūtībām var sniegt vērtīgu ieskatu, kas papildina uzvedības datus, kas var radīt jaudīgākus rīkus agrīnas kognitīvās lejupslīdes mērīšanai un noteikšanai.
Atvērt durvis
Tomēr šis pētījums pavēra aizraujošas durvis turpmākiem pētījumiem, jo tas parādīja, ka svarīgs ir ne tikai tas, ko mēs sakām, bet arī tas, cik ātri mēs to sakām, kas var atklāt kognitīvās izmaiņas.
Izmantojot dabiskās valodas apstrādes metodes (mākslīgā intelekta veidu), kas izmanto skaitļošanas metodes, lai analizētu un izprastu cilvēka valodas datus, šis darbs veicina iepriekšējos pētījumus, kuros ir novērotas smalkas izmaiņas publisku personu runātajā un rakstītajā valodā, piemēram, Ronalds Reigans Un Īrisa Mērdoka Gados pirms viņiem tika diagnosticēta demence.
Lai gan šie oportūnistiskie ziņojumi bija balstīti uz atskatu pēc demences diagnozes, šis pētījums piedāvā sistemātiskāku, uz datiem balstītu un uz nākotni vērstu pieeju.
Strauju progresu izmantošana dabiskās valodas apstrādē ļaus automātiski noteikt lingvistiskās izmaiņas, piemēram, runas ātruma palēnināšanos.
Šajā pētījumā uzsvērts runas ātruma izmaiņu potenciāls kā svarīgs un precīzs kognitīvās veselības rādītājs, kas var palīdzēt identificēt riskam pakļautos cilvēkus, pirms parādās smagāki simptomi.
Klēra Lankasterepasniedzējs, demence, Saseksas Universitāte Un Alise StentoneDoktora grāda kandidāts, demence, Saseksas Universitāte
Šis raksts tika pārpublicēts no Saruna Saskaņā ar Creative Commons licenci. Lasīt Oriģināls raksts.
Šī raksta iepriekšējā versija tika publicēta 2024. gada martā.
